Trešdiena, 30. novembris, Adventa pirmā svētdienaVarda dienas: Andrejs, Andrievs, Andris

Lielbritānijas valdība iesniedz parlamentam likumprojektu par Ziemeļīrijas protokolu draugiem.lv

- 13.06.2022
Sadaļas: Ziņas IRL - Atslēgvārdi: , , , , ,

24993045_1944288359143607_661095448_oNeskatoties uz iespējamo tirdzniecības karu ar Eiropas Savienību (ES), Lielbritānijas valdība pirmdien iesniedza līgumprojektu par vienpusēju atkāpšanos no tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola.
Vienlaikus Londona norādījusi, ka joprojām dotu priekšroku Ziemeļīrijas protokola pārskatīšanai sarunu ceļā.

Tomēr sarunas joprojām atrodas strupceļā, un Lielbritānijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atkāpšanos no Brexit vienošanās, Londonai uzstājot, ka tas nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Uz to ES nekavējoties reaģējusi ar draudiem vērsties pret Londonu tiesā, kamēr Īrija paziņojusi, ka Lielbritānija sasniegusi “zemāko punktu” savā pieejā Brexit.
Taču Londona uzstāj, ka likumprojekts risināšot “apgrūtinošās muitas procedūras, neelastīgo regulējumu, nodokļu un izdevumu neatbilstības, kā arī demokrātiskās pārvaldības problēmas,” kas apdraud mieru Ziemeļīrijā un paralizējušas reģionālo valdību.
“ES pašai vajadzētu vēlēties grozīt protokolu. Ministri uzskata, ka nopietnā situācija Ziemeļīrijā tiem liedz kavēties,” norādījusi valdība.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa pirmdien informēja par likumprojekta iesniegšanu parlamentā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Marošu Šefčoviču un savu Īrijas kolēģi Saimonu Koveniju.
Viņa norādīja, ka likumprojekts ir “saprātīgs, praktisks Ziemeļīriju skarošo problēmu risinājums”.
Taču Šefčovičs paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) nepārskatīšot Brexit vienošanos un ka Brisele apsvēršot iespēju atsākt apturēto pārkāpuma procedūru pret Lielbritāniju.
Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020.gadā noslēgtās Brexit vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas varētu apdraudēt 1998.gada Lielās piektdienas miera līgumu, ar ko Ziemeļīrijā tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Taču izrādījies, ka muitas procedūru piemērošana precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, rada nesamērīgu nastu uzņēmējiem. Turklāt pret to asi iestājas Ziemeļīrijas unionisti, kas uzskata, ka šī kārtība draud atraut provinci no pārējās Lielbritānijas.
Demokrātiskā unionistu partija (DUP) paziņojusi, ka boikotēs reģionālās valdības izveidi, kamēr Ziemeļīrijas protokols netiks atcelts.
Tikmēr īru nacionālistu partijas “Sinn Fein” līdere Mišela O’Nīla, kam būtu jākļūst par jauno Ziemeļīrijas valdības vadītāju, paziņojusi, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons “nepārprotami pārkāpj starptautiskās tiesības”.
Savukārt DUP līderis Džefrijs Donaldsons likumprojektu novērtējis atzinīgi kā rīcību, kas sen bijusi nepieciešama, lai likvidētu tirdzniecības barjeras Apvienotās Karalistes iekšienē.

Likumprojekts paredz atcelt lielāko daļu muitas pārbaužu, radot “zaļo koridoru” britu tirgotājiem, kas ļautu sūtīt preces uz Ziemeļīriju bez jebkādu muitas deklarāciju iesniegšanas ES.
Vienīgi tiem uzņēmumiem, kas vēlētos tirgot preces ES vienotajā tirgū caur Īriju, būtu paredzēts “sarkanais koridors” un muitas deklarāciju aizpildīšana.
Londona norādījusi, ka ES nāksies uzticēt preču plūsmas uzraudzību Lielbritānijai, kas sola ieviest bargus sodus tiem uzņēmumiem, kuri mēģinās ļaunprātīgi izmantot jauno sistēmu.
Tikmēr Brexit stingrās līnijas piekritēji pieprasa likumprojektu papildināt ar normu, kas atceltu ES Tiesas (EST) jurisdikciju pār Ziemeļīrijas protokola izpildi.
Ziemeļīrijas lietu ministrs Brendons Ljuiss norādījis, ka situācija, kurā divpusēju tirdzniecības līgumu uzrauga tikai vienas puses tiesneši, ir neloģiska, taču EK uzstāj, ka EST jurisdikcijas saglabāšana esot ES “sarkanā līnija”.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie