Darbam ar diasporu tuvāko trīs gadu laikā paredzēts atvēlēt ap 8,7 miljonus eiro, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru otrdien atbalstīja valdībā. Plānā darbam ar diasporu 2024. līdz 2026.gadam ir ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai.

Šā gada oktobrī, pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes (LU) migrācijas pētījumu grupa uzsāka nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju. Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidros, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Nākamgad Ārlietu ministrijas (ĀM) budžets varētu būt 102,8 miljoni eiro, norādīja ārlietu ministre Baiba Braže, kura otrdien piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Lai gan atbilstoši Finanšu ministrijas prioritātei ĀM samazinājusi izdevumus 3,28 miljonu eiro apmērā, vienlaikus valdība ir atbalstījusi drošības prioritātes, kas noteiktas ar likumu, teica Braže.

19. un 20. oktobrī Daugavas Vanagu fonda lauku īpašumā „Straumēni” Lielbritānijā notika ikgadējais Latviešu valodas aģentūras (LVA) diasporas skolotāju seminārs, vēstī LVA. Sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA) un Latviešu pārstāvniecību Apvienotajā Karalistē (LPAK) organizētais profesionālās pilnveides pasākums pulcēja 37 diasporas izglītotājus: latviešus skolu skolotājus, vadītājus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Nākamgad budžeta finansējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības un diasporas atbalstam saglabāsies nemainīgs, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Singe Grūbe, ziņo LETA.

Koru diriģenti, un deju un arī folkloras kopu vadītāji, kuri mūsu tradicionālo dziedāšanu, dejošanu un muzicēšanu māca diasporas bērniem, arvien biežāk saņem ziņas par to, kā norit gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2025. gada vasarā Rīgā.

Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas projektu izvērtēšanas komisija līdz 2024. gada 1. oktobrim bija saņēmusi 24 projektu pieteikumus kopsummā par aptuveni 54 789,32 EUR, no kuriem ir atbalstījusi 21 projektu kopsummā līdz 42 538,44 EUR, teikts komisijas paziņojumā. Šajā pieteikumu kārtā tika vērtēti projekti, kuru īstenošana paredzēta no 2024. gada 1.novembra līdz 31. decembrim.

Saeimas priekšsēdētāja aicina ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis Saeimas vēlēšanās pieskaitīt proporcionāli katram apgabalam. "Diaspora pēdējos 30 gados ir būtiski mainījusies. Ārzemēs dzīvojošie aktīvi uztur saikni ar tuviniekiem un reģionu no kura nāk, tāpēc, manuprāt, būtiski dot iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem vēlēt par sev svarīgu vēlēšanu apgabalu," skaidro Mieriņa.

Latviešu valodas aģentūra (LVA) rūpējas, lai diasporas skolotāji aizvien būtu informēti par jaunākajām izglītības tendencēm. Tādēļ šajā mācību pusgadā LVA metodikas skola “PUPA” sadarbībā ar Ventspils Digitālo centru diasporas skolotājiem piedāvā lēkt tehnoloģiju ātrvilcienā – apgūt mākslīgā intelekta rīku sniegtās iespējas, kas noderēs skolotāja darbā - "Mākslīgā intelekta rīki skolotājam".

„Pāršķirt nedrīkst padomāt!” – kur mēs ikdienas steigā šajā teikumā liekam katrs savu komatu? Vai skrienam uz priekšu nepadomājot, vai atrodam laiku arī pārdomām un notikumu izzināšanai? 2024. gadā Latvija ieguva trīs zelta medaļas Parīzes paralimpiskajās spēlēs, šogad svinam Kārļa Skalbes 145 gadu jubileju, jaunvārda titulu ieguva vārds „sāļvira” – šie ir tikai trīs notikumi, bet tādu ir simtiem. Vai zinām par tiem, vai arī mums tie ir tikai kārtējie ziņu virsraksti?