Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 17.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Repatriācijas likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus, informē Saeimas Preses dienests. Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību, kā arī no 2024.gada 1.janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.

Vakar, 6. novembrī, videokonferences formātā notika Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, kurā piedalījās Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, teikts ĀM paziņojumā. Sēdi vadīja jaunieceltā DKP priekšsēdētāja Elita Gavele, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos.

Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās un vēlēšanu dienā, 29. augustā, ir nobalsojuši 171591 vēlētājs jeb vien 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Līdz ar to šī ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997. gada. Kopumā Rīgas domes vēlēšanās tiesības vēlēt ir 422681 iedzīvotājam.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei ārzemēs varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimā trešdien, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Finanšu ministrija (FM) konceptuāli neatbalsta Eiropas Latviešu apvienības (ELA) piedāvāto priekšlikumu ieviest jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu īpašam personu lokam - diasporas locekļiem. Latvijas valdība 2.jūnijā apstiprināja Ministru kabineta atbildes vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai saistībā ar ELA priekšlikumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likuma papildināšanai, kurā iekļauts arī FM viedoklis.

14.februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikuma projektu “Grozījumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība””, lai remigrantiem padarītu pieejamāku pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai saimnieciskās darbības uzsākšanai, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai arī arvien vairāk Latvijas politiķi un diplomāti atzīst, ka diaspora ir kļuvusi par vērā ņemamu valsts interešu aizstāvi pasaulē un organizētā latviešu sabiedrība ārpus Latvijas ir dažkārt noderīgs instruments viena vai otra mērķa sasniegšanai, vēl tāls ceļš ejams līdz iestāžu izpratnei, ka organizētās sabiedrības efektīvai darbībai ir nepieciešami kvalitatīvi informācijas avoti.

Noslēdzot pārskatu par Diasporas likumu, ir vērts pievērst uzmanība tam, kādas vēl tiesības šis likums paredz diasporai un tās organizācijām. Piemēram, bez valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, diasporas konsultatīvās padomes darbā piedalīties ir iesaistāmi arī diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji.

Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu. Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. To paredz Saeimā ceturtdien, 12.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Līdz šim šāda iespēja nav paredzēta, un grozījumi nepieciešami saistībā ar Diasporas likumu tautiešu remigrācijas veicināšanai, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī.