Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais informatīvais apskats "Demogrāfija". Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023.gadā bija mazāks par 0,5%.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 883 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 361 tūkstotis jeb 19,2% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No 2016.gada sākuma bērnu (0-17 gadi) skaits palielinājies par 9,1 tūkstoti jeb 2,6%. Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016. gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits.

Īrijā joprojām iedzīvotāju sastāvs ir viens no jaunākajiem un visstraujāk augošajiem ES, neskatoties uz iedzīvotāju novecošanos, liecina statistikas aģentūras Eurostat dati. Dzimstības līmenis Īrijā pārsniedz to citās ES kaimiņvalstīs, lai gan pirmo reizi par māti tapušās sievietes šeit ir vecākas nekā lielākajā daļā citu valstu, raksta Independent.ie.

Pērn, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats. Kopumā kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.

Latvijas depopulāciju var apturēt, bet tas nav izdarāms četros gados, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas veidotā "Apvienotā saraksta" Ministru prezidenta amata kandidāts uzņēmējs Uldis Pīlēns. Viņš atzina, ka Latvijā ir reģioni, kas izmirst. Tāpēc svarīga esot tiešā intervence investīciju politikas veidā, atmetot lielos projektus un nodrošinot kopienas infrastruktūru.

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

2021. gada 1. ceturksnī no Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem vēstniecībā saņemti 487 pieteikumi personu apliecinošu dokumentu (pasu un eID karšu) noformēšanai, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane. Ņemot vērā, ka 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot pienākumu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, saņemot pasi, saņemt arī eID karti, 1.ceturksnī ir pieaudzis vēstniecībā iesniegto pieteikumu uz eID kartes noformēšanu skaits – 237 (salīdzinājumam 2020.g. 1.cet. – 167 pieteikumi).

2020. gada sākumā Latvijā bija 359457 bērni vecumā līdz 17 gadiem, kas ir par 644 bērniem jeb 0,2 % vairāk nekā 2019. gada sākumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Bērnu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaudzis no 17,1 % 2013. gadā (kad tas bija zemākais) līdz 18,8 % šī gada sākumā. Pēdējo divu gadu laikā bērnu skaits ir nedaudz audzis.

Vasaras mēnešos Latvijas vēstniecībā Īrijā ir darba pilnas rokas, to apliecina arī šā gada trešā ceturkšņa statistika. 3. ceturksnī vēstniecībā saņemti 469 pieteikumi pasu un personas apliecību noformēšanai, kā arī Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem kopumā sniegti 777 maksas konsulārie pakalpojumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.