Slimnīcām vai ārstniecības personām nedrīkst uzlikt pienākumu kontrolēt, vai ārstējamā persona ir vai nav deklarēta Latvijā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs, komentējot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.

Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.

23. jūnijā, Līgo dienā, portāls baltic-ireland.ie publicēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par to, cik Jāņi un Līgas dzīvo ārvalstīs, t.sk. Īrijā. Pēc tad sniegtajiem datiem Īrijā dzīvo tikai 12 Jāņi un viena Līga. Šī ziņa Facebook izraisīja lielu neizpratni, kas pausti 57 komentāros. Tādēļ portāls sazinājās ar PMLP un lūdza “pārskaitīt” Jāņus un Līgas, kuri savu dzīvesvietu oficiāli ir deklarējuši Īrijā.

No šodienas Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstīs, papildu savai dzīvesvietas adresei ārvalstīs varēs norādīt arī adresi Latvijā, - paredz grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuri šodien stājas spēkā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums līdz šim noteica personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredzēja tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES mobilitātes konsultantu veidotais trešais tiešsaistes raidījums remigrācijas atbalstam “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” būs veltīts dzīvesvietas deklarēšanas un uzturēšanās jautājumiem, atgriežoties Latvijā no ārvalstīm.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei ārzemēs varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimā trešdien, 17.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 29.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

14.februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikuma projektu “Grozījumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība””, lai remigrantiem padarītu pieejamāku pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai saimnieciskās darbības uzsākšanai, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Latvijas Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumu papildinot ar soda mēru par deklarēšanās pienākuma nepildīšanu. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietas adresi, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts administratīvais sods par minētā pienākumu nepildīšanu.