"Valsts institūcijām trūkst datu, cik reāli ir tādu bērnu, kuri skolas neapmeklē. Ir diezgan daudz bērnu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, bet viņi sen vairs nav Latvijā un, iespējams, mācās skolā citā valstī," intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" otrdienas rītā pauda valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.

Ārzemēs dzīvojošie turpmāk savu dzīvesvietu Latvijas Iedzīvotāju reģistrā varēs reģistrēt vienkāršotā veidā – internetā, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) piedāvāto elektronisko pakalpojumu, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Šogad trīs mēnešu laikā pastāvīgo dzīvesvietu ārzemēs reģistrējušas vairāk nekā 3700 personas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra. Kopumā šogad trīs mēnešu laikā Iedzīvotāju reģistrā dzīvesvieta ārvalstīs reģistrēta 2797 personām, kuras pirms tam dzīvojušas Latvijā, kā arī 915 personām, kuras jau iepriekš dzīvojušas ārzemēs, bet tagad mainījušas adresi.

Vakar, 10. februārī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parakstījis rezolūciju iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei, kurā lūdz līdz 2010. gada 19. martam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, lai rastu risinājumus problēmām, kas ir saistītas ar dzīvesvietas deklarēšanas nosacījumu obligātu izpildi, informē Ministru kabineta preses dienests.

Pēdējo dienu laikā aktuāla kļuvusi tēma par iedzīvotāja statusa noteikšanu. Pēc likuma “Par nodokļiem un nodevām” Latvijas nerezidents ir persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā vai persona, kura uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā 183 dienas gadā. Pēc Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības starpvalstu Konvencijas persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs).