Pastāv liels risks, ka patlaban darbu zaudējušie varētu emigrēt pēc tam, kad pēc Covid-19 pandēmijas tiks atvērtas valstu robežas, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. "Tas ir līdzīgi kā pēc 10 gadus senās krīzes, kad bezdarbnieku skaits strauji pieauga - viņi nespēja integrēties darba tirgū un aizbrauca. Patlaban var rasties līdzīga situācija, tāpēc ir svarīgi panākt, lai bezdarbnieku skaits nepieaug pārāk strauji," stāstīja Hermanis.
Īru emigrācijas muzejs EPIC Dublinā aicina no citām valstīm ieceļojušos cilvēkus, kuri par savām mājām ir izvēlējušies Īriju, dalīties stāstos par savu emigrācijas pieredzi, izmantojot dažādus objektus. Īpaša Eiropas mēroga projekta un Nacionālās mantojuma nedēļas ietvaros interaktīvais muzejs, kas atrodas Dublinā, Docklands, CHQ Custom House Quay, aicina cilvēkus uz stāstu uzkrāšanas nedēļas nogali 18. un 19. augustā.
Pagājušajā gadā no valsts izbraukušo bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem skaits sasniedzis 12801, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2017.gada publiskais pārskats. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča aģentūrai LETA skaidroja, ka dienests nevar pateikt, kad šie skolas vecuma bērni devušies uz ārzemēm, līdz ar to 12801 bērnam, kas kādā brīdī izceļojis no valsts un aizvien atrodas ārvalstīs, ir piemērots statuss "izbraucis no valsts".
2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8% salīdzinājumā ar 1% 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2% mazāk.
Pēdējā laikā no Latvijas gadā izbraukušo cilvēku skaits stabilizējies un ir ap 20 000, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vadītāja Inta Vasaraudze. Uz šiem datiem norādīts arī otrdien valdības atbalstītajā Latvijas Stabilitātes programmā.
No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Kā informēja profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 - 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.
Zems atalgojums un nespēja atrast darbu ir divi galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pārceļas dzīvot uz citām valstīm, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas aptaujas dati, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centru "SKDS". Aptauja veikta no 4. līdz 17. augustam, ar tiešo interviju palīdzību aptaujājot 1003 respondentus to dzīves vietās.
Latvijā pērn bija otrs lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" pirmdien publicētie dati. Saskaņā ar tiem Latvijā pērn, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, dzīvojošo skaits saruka par 0,96%. Lielāks kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits samazinājās par 1,42%.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie