Latvijas Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā.

Ja par pamatu uzvārda maiņai ārvalstīs būs viendzimuma laulība, tad Iedzīvotāju reģistrā varēs aktualizēt ziņas par personvārda maiņu, nenorādot informāciju par šo laulību, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi. Iekšlietu ministrija norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ikdienā arvien biežāk sastopas ar gadījumiem, kad jālemj par tādu dokumentu atzīšanu vai tajos iekļauto ziņu izmantošanu, kas izdoti ārvalstīs atbilstoši attiecīgās valsts jurisdikcijai, bet tajos fiksētais fakts neatbilst Latvijas tiesību aktos noteiktajam.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk arī jaunieši no 15 gadiem būs tiesīgi sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ziņas par savu datu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā un ziņas par savu datu izmaiņām, kas izdarītas ārvalstu institūcijās. Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā vienlaikus mazinās administratīvo slogu bērnu vecākiem.

Otrdien, 11.aprīlī, Latvijas Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu - “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, informē IeM Administratīvais departaments. Minētie grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu ziņu precizitāti un aktualitāti Iedzīvotāju reģistrā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma parlamenta Juridiskās komisijas virzītos likuma grozījumus, ieviešot iespēju Latvijā papildināt ārvalstīs reģistrētu dzimšanas ierakstu. Likumā veiktas arī vairākas citas ar sākotnējiem grozījumiem nesaistītas izmaiņas. Likumā noteikts, ka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz personas iesniegumu un pašas nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu izdara atkārtoti, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī.

Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas virzītos likuma grozījumus, kas paredz ieviest iespēju Latvijā papildināt ārvalstīs reģistrētu dzimšanas ierakstu. Likumā veiktas arī vairākas citas ar sākotnējiem grozījumiem nesaistītas izmaiņas. Likumā tiks noteikts, ka dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz personas iesniegumu un pašas nodaļas atzinumu, dzimšanas reģistra ierakstu izdara atkārtoti, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī.

Tuvojoties atvaļinājumu un brīvlaiku sezonai, portāls baltic-ireland.ie ir saņēmis vairākas lasītāju vēstules, kurās uzdoti jautājumi par ceļošanas dokumentiem (pases, ID kartes, atgriešanās apliecības un pilnvaras) un to pielietojumu, kā arī jautājumus par ārvalstīs dzimušo bērnu reģistrāciju. Pēc portāla lūguma atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša:

Portālā www.latvija.lv, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", personai bez maksas ir iespējams elektroniski uzzināt, kādas ziņas par to, tās nepilngadīgo bērnu, aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā (deklarētā vai ārvalstīs reģistrētā dzīvesvieta, pases dati, vecāku, bērnu un laulātā personas kodi u.c.informācija), liecina PMLP sniegtā informācija.