Lielbritānijas parlamenta deputāti otrdien atbalstīja ierosinājumu, kas aicina premjerministri Terēzu Meju mainīt nepopulāro "Brexit" vienošanos, kuru viņa noslēgusi ar Eiropas Savienību (ES). Mejai nesaistošais ierosinājums paredz, ka šajā līgumā tiktu mainīts tā sauktais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

Laikrakstā The Irish Times šodien publicēts skaidrs redzējums to, kā Īriju varētu ietekmēt pēdējo divu dienu dramatiskie politiskie notikumi Vestminsterā. Tie ir noveduši pie tā, ka krasi samazinājušās izredzes noslēgt vienošanos par Brexit un, ja vien britu parlamenta apakšpalāta nepanāks dzīvotspējīgu vienošanos, Apvienotā Karaliste 29. martā izstāsies no Eiropas Savienības ar potenciāli postošām sekām Īrijai, raksta laikraksts.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam "Breksita" vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu. Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Īrijas un Latvijas ceļi uz valstisko neatkarību tiek salīdzināti itin bieži. Ne reti jau atzīts, ka vēsturisko notikumu secība abās ir visai līdzīga. Tiesa gan, Latvija šo ceļu pieveica ātrāk, bet Īrijai nācās pacīnīties ilgāk. Šoreiz palūkosimies, kādi notikumi risinājās Zaļajā salā laikā, kad Baltijas jūras krastā tika proklomēta Latvijas Republika un kādas saites tolaik saistīja Latviju ar Īriju.

Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistikas dati. PMLP dati liecina, ka šā gada 1.jūlijā Lielbritānijā bijusi lielākā oficiālā Latvijas valstspiederīgo kopiena - 74081 cilvēki, Īrijā dzīvojuši vismaz 20560 Latvijas valstspiederīgie, bet Vācijā - 19394.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šā gada jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājusies par 0,4%, kas ir krietni mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais pieaugums bijis Īrijā (+7,7%), kurai seko Rumānija (+7%), Čehija (+6,9%), Polija (+6,7%), Slovēnija (+5,8%), Zviedrija (+5,7%), Somija (+5,4%) un Lietuva (+5,1%).

Lielbritānijas jaunais ārlietu ministrs Džeremijs Hants pirmdien brīdinājis, ka Eiropas Savienības (ES) ieņemtās stingrās nostājas dēļ Apvienotā Karaliste no bloka varētu izstāties bez vienošanos par abu pušu nākotnes attiecībām. Pēc tikšanās ar savu Vācijas kolēģi Heiko Māsu Hants žurnālistiem Berlīnē atzina, ka "tagad pastāv reāls bezvienošanās "Breksita" risks".

Vairākās Īrijas vispārizglītojošajās skolās tiek plānota iespēja kā izvēles priekšmetu apgūt lietuviešu valodu. Šī iniciatīva apspriesta jau vairākus gadus, un no septembra to paredzēts izmēģināt divās vai trijās skolās, paredzot, ka nākotnē lietuviešu valodas stundas varētu notikt 25 skolās, kurās vidēji mācās pa 15 lietuviešu bērniem.

Latvijā pērn bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" publicētie dati. Saskaņā ar tiem pērn mūsu valstī dzīvojošo skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par 8,1. Vislielākais kritums bijis Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, samazinājies par 13,8, un Horvātijā, kur iedzīvotāju skaits, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, sarucis par par 11,8.

Īrijas zināšanas var palīdzēt atrast ceļus un palīdzēt radīt priekšnoteikumus, kā aicināt tautiešus atgriezties Latvijā, šodien pēc tikšanās ar Īrijas prezidentu Maiklu Danielu Higinsu sacīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Puses pārrunājušas vairākus jautājumus, tajā skaitā divpusējās attiecības un to attīstību nākotnē. Viens no sarunu punktiem bijusi Latvijas diaspora Īrijā.