Garda (Īrijas valsts policijas un drošības dienests) ir izsludinājusi šā gada personāla atlases kampaņu un aicina mācībām pieteikties cilvēkus vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Lai atspoguļotu Īrijas sabiedrības pieaugošo daudzveidību, Garda īpaši sagaida pieteikumus no citu tautību cilvēkiem, t.sk. no latviešiem.
Īrijas laikraksti steidz publiskot skandālu, ko izraisījusi Deirdre Conroy, no politiskās partijas Fianna Fáil ievēlētā deputāte Dublin Bay South apgabalā. Sensāciju ir izraisījis viņas interneta blogs, kurā deputāte apraksta savu pieredzi, izīrēdama mājā istabu kādam latvietim. Bloga nosaukums - “Diary of Dublin Landlady” (tulk. “Dublinas namīpašnieces dienasgrāmata”).
Diezin vai būs daudz Zaļās Salas latviešu, kuri nepazīst sirmo, laipno, allaž smaidīgo un humora pilno Silvijas kundzi, kuru var sastapt gandrīz visos latviešu pasākumos Dublinā. Viņas prasme likt ikvienam latvietim šeit sajusties īpaši gaidītam un mīlētam ir gluži leģendāra. Ne velti, jau pirmajos gados, kad latvieši sāka braukt uz Īriju, pavadītāji saviem tuviniekiem ieteica Dublinā uzmeklēt Silviju Džonsu. Ar domu, ka viņa noteikti palīdzēs gan iejusties svešajā zemē, gan dos padomu, ja atgadīsies kaut kas nelāgs.
Šīs nedēļas pēdējā darbadiena – piektdiena vairākiem Zaļās salas latviešu sabiedrības aktīvistiem aizritēja čakli strādājot un gādājot līdzekļus gan labdarības organizācijai Family Carers Ireland, gan saviem labajiem darbiem. LBĪ nedēļas nogales skoliņas “Saulgriezīte” un latviešu kora “LA'IR” pārstāvji divos Dublinas veikalos “Dunnes Stores” vāca ziedojumus, palīdzot pircējiem pie kasēm sapakot viņu pirkumus somās.
Šodien lielākajā Īrijas laikrakstā The Irish Times ir lasāms raksts par uzņēmīgu latvieti, kura dzīvo Zaļajā Salā kopš 2009.gada un savā dzīvē ir sasniegusi daudz ko no iecerētā. Daiga Ančikovska strādā par menedžeri Fingal grāfistes padomes brīvprātīgo centrā, ir izveidojusi šeit ģimeni un iegādājusies īpašumu.
Centrālais statistikas birojs (CSO) publicējis 2016.gada Tautas skaitīšanas rezultātu kopsavilkumu, kurš liecina, ka 0,4% no Īrijas iedzīvotāju kopskaita ir ieceļotāji no Latvijas. Pagājušā gada 24.aprīlī, kad notika Tautas skaitīšana, Īrijā dzīvoja 535475 ārvalstu pilsoņi no vairāk kā 200 valstīm un imigrantu skaits piecu gadu laikā kopš iepriekšējās skaitīšanas ir samazinājies par 1,6%.
Nav svarīgi, kāds īsti ir šodienas datums, nav svarīgi kādi svētki ir svinami kalendārā. It īpaši jau tāpēc, ka dzīvojot Īrijā, nākas svinēt gan Latvijas, mūsu Dzimtenes svētkus, gan arī Īrijas svētkus... Tieši ar tādu pozitīvu attieksmi sanāca kopā Limerikas latvieši, lai kopā atzīmētu Sieviešu dienu piektdienas vakarā.
Pēdējos mēnešos daudz tiek runāts par desmit gadiem, kurus Latvija un pārējās toreizējās paplašināšanās valstis ir aizvadījušas Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Lai arī latvieši darba meklējumos uz Īriju devās jau pirms 2004.gada maija, pēc šī datuma migrējošo strādnieku straume no Latvijas kļuva krietni liela.
Trinity College Dublin ir uzsākts jauns projekts, kura ietvaros savu doktora disertāciju izstrādā arī Inga Šabanova no Latvijas. Pētījuma temats ir „Migrācija un sociālās klases. Pētījums par ģimenēm no Baltijas valstīm Īrijā”. Kā noprotams no tēmas, doktorante vēlas sastapt un intervēt arī Zaļajā Salā dzīvojošas latviešu ģimenes.
Lasītāji, kuri seko Īrijas latviešu sabiedriskās dzīves aktivitātēm, būs jau pamanījuši pavisam nelatvisku vārdu - Džovanni Atardo (Giovanni Attardo). Kas viņš ir un kāpēc tik aktīvi piedalās latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē, kura interesē tikai nelielu daļu no visiem Īrijā dzīvojošajiem latviešiem? Šoreiz neparasts stāsts, kas liek aizdomāties.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie