Pērn Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas ir vislielākais kritums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētais informatīvais apskats "Demogrāfija". Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Polijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovākijā, Bulgārijā un Itālijā iedzīvotāju skaita samazinājums 2023.gadā bija mazāks par 0,5%.
2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Pērn, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats. Kopumā kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.
2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
2021. gada 1. ceturksnī no Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem vēstniecībā saņemti 487 pieteikumi personu apliecinošu dokumentu (pasu un eID karšu) noformēšanai, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane. Ņemot vērā, ka 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, nosakot pienākumu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, saņemot pasi, saņemt arī eID karti, 1.ceturksnī ir pieaudzis vēstniecībā iesniegto pieteikumu uz eID kartes noformēšanu skaits – 237 (salīdzinājumam 2020.g. 1.cet. – 167 pieteikumi).
Vasaras mēnešos Latvijas vēstniecībā Īrijā ir darba pilnas rokas, to apliecina arī šā gada trešā ceturkšņa statistika. 3. ceturksnī vēstniecībā saņemti 469 pieteikumi pasu un personas apliecību noformēšanai, kā arī Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem kopumā sniegti 777 maksas konsulārie pakalpojumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.
2018. gada 2. ceturksnis vēstniecībā ir aizvadīts saspringtā darbā, jo notika pārcelšanās uz jaunām telpām (23 Fitzwilliam Place, Dublin 2, D02 EK77) un, protams, tika pildīti tiešie darba pienākumi. 2. ceturksnī vēstniecībā saņemts 721 pieteikums pasu un personas apliecību noformēšanai, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.
2018. gada 1. ceturksnī vēstniecībā saņemti 539 pieteikumi pasu un personas apliecību noformēšanai, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja vēstniecības Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha. Vēstniecība sniedza Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem 920 maksas konsulāros pakalpojumus, no tiem 13 notariālās darbības, 20 dokumentu izprasīšanas, 91 konsulārā izziņa u.c..
2017. gada 3. ceturksnī vēstniecībā saņemti kopā 650 pieteikumi pasu un personas apliecību noformēšanai. Vēstniecība turpināja sniegt arī Īrijā dzīvojošajām valstspiederīgajām personām nepieciešamos maksas konsulāros pakalpojumus kā, piemēram, 8 notariālās darbības, 21 dokumentu izprasīšana, 104 konsulārās izziņas u.c., kopā sniedzot 1031 maksas pakalpojumus, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie