Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSO) jaunākajiem datiem, mājsaimniecību stāvoklis pagājušajā gadā bija par 1000 eiro sliktāks, ņemot vērā inflāciju, neskatoties uz mājsaimniecību rīcībā esošo gada ienākumu līknes pieaugumu. CSO norādīja, ka vidējie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā palielinājās par vairāk nekā 500 eiro, sasniedzot 47000 eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. CSP norādīja, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430 eiro 2018.gadā), izmaiņas sociālo pabalstu regulējumā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

Šonedēļ Dublinā uz EAPN (European Anti Powerty Network – Nabadzības izskaušanas tīkls Eiropā) ģenerālo asambleju bija pulcējušies pārstāvji no 31 valsts, tostarp arī trīs delegāti no Latvijas. Rīdzinieki ieradās Īrijā 18. oktobrī un mājup devās 22. oktobrī, bet pati pasākuma norise ilga no 19. līdz 21.oktobrim.

Latvijā zem nabadzības riska dzīvo 606 000 iedzīvotāju, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu Top 10". Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.

Sociālās aizsardzības ministrs Leo Varadkar atbalstījis ideju par sociālās labklājības maksājumu indeksēšanu un paudis uzskatu, ka tas pasargās mazāk turīgos iedzīvotājus, ziņo RTE. Ministrs norādīja, ka vēl nav sadzijušas brūces, ko viņš nodēvēja par "Īrijas zaudēto desmitgadi", un, neraugoties uz to, ka ekonomika ir atjaunojusies pilnībā, dzīves līmenis atpaliek un nevienlīdzības pieaugums nav apturēts.

Lai katru nedēļu iegādātos veselīgu pārtiku savām ģimenēm, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem būtu jātērē ceturtdaļa no sava ģimenes budžeta, raksta www.breakingnews.ie. Organizācijas Healthy Food For All pārstāve Sinead Keenan norāda, ka ir būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kurus skar pārtikas nabadzība.

Saskaņā ar jaunāko organizācijas Social Justice Ireland (SJI) pētījumu, gandrīz katram sestajam pieaugušajam, kurš Īrijā dzīvo nabadzībā, ir darbs, vēstī RTE. Organizācija aicina valdību atmaksāt nodokļu atlaides ģimenēm, kuras nenopelna pietiekami, lai no tām pilnībā gūtu labumu.

Bezpajumtnieku palīdzības aģentūra Trust norāda, ka acīmredzamas kļuvušas pazīmes, kas liecina par nepietiekamu uzturu Dublinas bezpajumtniekiem, raksta The Irish Times. Aģentūras direktore Alice Leahy stāsta, ka arvien biežāk nākas sastapties ar „nepaēdušiem cilvēkiem ar izsutušām kājām un strutainiem ādas izsitumiem – pazīmēm, kas skaidri liecina par galēju nabadzību.”

Organizācijas Social Justice Ireland pētījums liecina, ka gandrīz 30 tūkstoši ģimeņu vai personu, kam Īrijā nepieciešams sociālais mājoklis, atrodas gaidīšanas sarakstos vairāk nekā četrus gadus, raksta RTE. Gandrīz 750 tūkstoši indivīdu dzīvo nabadzībā, bet 10 % bagātāko pelnītāju rīcībā ir 12 reizes lielāki ienākumi nekā trūcīgāko 10 %.

Valdība jau 15 gadus apņemas mazināt nabadzību, taču joprojām 38 % Latvijas iedzīvotāji pakļauti tās riskam, pauž Tiesībsargs un norāda, ka līdzšinējie atbalsta pasākumi nesedz iedzīvotāju pamatvajadzību pieaugošās izmaksas. Pirms 10 gadiem valdības identificētie nabadzības mērķi ir aktuāli arī šobrīd - iekļaujoša darba tirgus izveide, adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksas, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību un citi.