No šodienas līdz 15. augustam vēlētāji, kuriem ir balsstiesības Rīgas domes vēlēšanās, varēs mainīt savu vēlēšanu iecirkni vai reģistrēties balsošanai Rīgas domas vēlēšanās, ja vēlētājam Rīgā pieder nekustamais īpašums. Rīgas domes vēlēšanās, kas notiks šā gada 29. augustā, vēlētājiem būs iespēja balsot 156 vēlēšanu iecirkņos Rīgā.

Tikko notikušajās Latvijas pašvaldību vēlēšanās varēja balsot arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Tiesa gan, šim solim vajadzēja laicīgi sagatavoties un ne tikai. Noteikumi paredzēja, ka Latvijas pilsoņiem vispirms līdz 16. maijam bija jāpiesakās tajā Latvijas pašvaldībā, kurā reģistrēts viņu nekustamais īpašums (ja īpašumi ir vairākās pašvaldībās, tad vienā no tām), vai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai Latvijā. Pēc tam darbā mītnes zemē jāsaorganizē atvaļinājums, jo 3.jūnijā bija klātienē jāierodas Latvijā, kad nu jādodas uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni balsot. Piekritīsiet – tā ir visai sarežģīta kombinācija un droši vien, ka motivācijai jābūt ļoti nopietnai, lai to darītu.

Neskatoties uz attālumu, vēlēt uz savām pašvaldībām Latvijā dodas arī ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi. Pašvaldību vēlēšanu likums paredz tiesības vēlēt arī diasporas vēlētājiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums – tiek lēsts, ka tādu ir aptuveni 60% no vismaz 115715 Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, kam ir Saeimas vēlēšanu balsstiesības; bez tam ārvalstīs mīt arī vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā.

Tuvojoties Latvijas pašvaldību vēlēšanām, Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicinājusi vēlēšanām reģistrētās partijas/apvienības ņemt vērā diasporas vēlētāju lomu un intereses pašvaldību pārvaldībā. ELA arī mudina balsstiesīgos diasporas cilvēkus, kam ir iespēja no 31.maija līdz 3.jūnijam būt Latvijā, aktīvi izmantot iespēju piedalīties šajās vēlēšanās. Šajā nolūkā līdz 16.maijam elektroniski vai klātienē jāreģistrējas dalībai vēlēšanās.

3. jūnijā Latvijā notiks Latvijas pašvaldību vēlēšanas. Ārvalstīs vēlēšanu iecirkņi netiek organizēti un Latvijas pārstāvniecības pašvaldību vēlēšanu organizēšanā un norisē netiek iesaistītas. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi no 25. marta līdz 16. maijam var pieteikties balsošanai tajā Latvijas pašvaldībā, kurā reģistrēts nekustams īpašums (ja īpašumi ir vairākās pašvaldībās, tad vienā no tām), vai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai Latvijā.

Īrijā ir izstrādāts projekts „Balsosim kopā!” (Voting Together) ar mērķi veicināt Eiropas Savienības) ES) pilsoņu līdzdalību Īrijas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā, dara zināmu Latvijas vēstniecība Dublinā. Ikviens Latvijas pilsonis vienlaikus ir arī ES pilsonis, kuram ir demokrātiskas tiesības balsot abās no tām. Lai piedalītos vēlēšanās, personai jābūt iekļautai Īrijas vēlētāju reģistrā savā pastāvīgajā dzīvesvietā.

Īrijā dzīvojošajiem Polijas pilsoņiem, kuriem ir interese par politiku, tiek piedāvāti septiņu dienu kursi, kuros, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, mācīs, kā kļūt par pašvaldību deputātiem, vēstī Polijas vēstniecība Īrijā. Jauno poļu politiķu apmācības kursi ir daļa no plašākas kampaņas - "Balso! Tu esi mājās".

Vakar, 1. jūnijā, notikušajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 45,99 % vēlētāju, kas ir viszemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās atjaunotajā Latvijas valstī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. Kopumā Latvijā nobalsojuši 686097 cilvēki. Rīgā nobalsojuši 229910 vēlētāji jeb 55,54%.

Līdz Latvijas pašvaldību vēlēšanām 1. jūnijā ir palikušas nepilnas divas nedēļas, bet vēl 27% Latvijas balsstiesīgo vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav izlēmuši, par kuru partiju balsos pašvaldību vēlēšanās (16% - drīzāk nē; 11% - noteikti nē). Šādu viedokli biežāk pauduši iedzīvotāji, kuri ģimenē pārsvarā runā latviski. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.