18. martā portālā “Diena” lasāms Latvijas vēstnieka Īrijā Ginta Apala raksts “Latvijas vēstnieks Īrijā aicina tautiešus vienoties organizācijās”, ko pamazām pārpublicē arī citas interneta vietnes. Domājams, ka tuvākajās dienās, tam sekos arī topa portāli un kā nu ne, ja vēstnieks uzzīmējis plašu ainu par tēmu – latvieši Īrijā. Un tomēr, ir dažas lietas, kas šajā rakstā drusku mulsina.

Īrijas piecu lielāko pilsētu domes 2013. gadā no autostāvvietām iekasējušas gandrīz 46 miljonus eiro, ziņo RTE. Tiek lēsts, ka kopumā pilsētu un ciematu pašvaldības visā Īrijā no stāvvietām ieņem līdz 115 miljoniem eiro katru gadu.

Pēc pagājušajā mēnesī notikušajām pašvaldību vēlēšanām Īrijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonācis jau otrs gadījums, kurā atklāts, ka vēlēšanās ir piedalījušies ārzemnieki, kuri nedzīvo norādītajās adresēs. Kā zināms, Īrijā nav jādeklarē sava dzīvesvieta, pārsvarā gadījumos viss notiek uz savstarpējas uzticēšanās pamatiem. Arī iedzīvotāju pieteikšanās vēlētāju reģistrā notiek vienkārši Gardas iecirknī paziņojot savu vārdu, uzvārdu un adresi.

Īrijā notikušo Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšana tuvojas noslēgumam, apkopotie provizoriskie pašvaldību vēlēšanu rezultāti liecina, ka uzvaru ir izcīnījusi Fine Gael partija (32,23%), tālāk seko partija Fianna Fáil (25,43%), Leiboristu partija (14,71%), partija Sinn Féin (7,31%), Zaļā partija (2,3%), neatkarīgie deputāti ir ieguvuši gandrīz piektās daļas vēlētāju atbalstu (18,02%).

Kā iecina Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie pašvaldību vēlēšanu rezultāti, vislielāko vēlētāju atbalstu Rīgā ir ieguvusi politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs” (34,38%). Gandrīz uz pusi mazāks vēlētāju atbalsts ir bijis partijai „Pilsoniskā savienība” (18,83%). Vēl 5% barjeru Rīgā ir pārvarējušas partijas "LPP/LC" (15,13%) un "Jaunais Laiks" (11,05%).

Vakar Īrijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās bija visaugstākā vēlētāju aktivitāte pēdējo 20 gadu laikā - pie vēlēšanu urnām devās gandrīz 60% balstiesīgo Īrijas iedzīvotāju, informē RTÉ. Lielākā vēlētāju aktivitāte bija Tubbercurry, Co. Sligo, kur nobalsoja ap 70% no visiem balstiesīgajiem.

Kā jau ziņots, šogad pirmo reizi starp Īrijas pašvaldību deputātu kandidātiem bija arī latviete Ina Nemirskaite, kura balotējās savā dzīvesvietā Carrickmacross un pārstāvēja Fianna Fáil partiju. Uz deviņām Carrickmacross pašvaldības deputātu vietām kandidēja 19 cilvēki.

Šodien, 5. jūnijā Īrijā notiek Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās, kurās balsot var visi Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, t. sk. arī latvieši, ja vien viņi ir sasnieguši 18 gadu vecumu, pastāvīgi dzīvo Īrijā un ir reģistrējušies vēlētāju reģistrā. Savukārt, tie pastāvīgie Īrijas iedzīvotāji, kuriem nav ES valstu pilsonības, var piedalīties tikai pašvaldību vēlēšanās.

Šodien, 4. jūnijā 19 Īrijas salu iedzīvotāji piedalās Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās. Pārējā valsts teritorijā vēlēšanas notiks rīt, 5. jūnijā. Donegal, Mayo, Galway un Cork grāfistēs ietilpstošajās salās dzīvo nepilni 2600 vēlētāju. Visvairāk vēlētāju ir reģistrējušies Inis Mór salā Co. Galway, kur 626 cilvēki dosies balsot. Savukārt vismazāk vēlētāju dzīvo Innisfree salā Co. Donegal, šeit pie vēlēšanu urnas dosies septiņi cilvēki.

2009. gada 5. jūnijā Īrijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas, kurās balsot var visi valsts pastāvīgie iedzīvotāji, ja vien viņi ir reģistrējušies vēlētāju reģistrā. Šajās dienās tiem Īrijas iedzīvotājiem, kuri ir reģistrēti vēlētāju reģistrā, uz viņu norādīto dzīvesvietas adresi pa pastu tiek izsūtīti paziņojumi (Polling Information Card), kuros ir norādīts vēlētāja numurs un vēlēšanu iecirkņa adrese. Katrs vēlētājs vēlēšanām ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši norādītajai dzīvesvietai.