Trešdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām draugiem.lv

- 20.03.2014
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: , ,

IMG_283418. martā portālā “Diena” lasāms Latvijas vēstnieka Īrijā Ginta Apala raksts “Latvijas vēstnieks Īrijā aicina tautiešus vienoties organizācijās”, ko pamazām pārpublicē arī citas interneta vietnes. Domājams, ka tuvākajās dienās, tam sekos arī topa portāli un kā nu ne, ja vēstnieks uzzīmējis plašu ainu par tēmu – latvieši Īrijā. Un tomēr, ir dažas lietas, kas šajā rakstā drusku mulsina.

Vispirms jau statistika. No sākotnēji it kā 70 – 80 tūkstošiem latviešu Īrijā, patlaban esot palikuši vien 25 000. Tātad, ja ņemam vidēji 75 tūkstošus bijušos un no tiem atņemam pāri palikušos, tad pēc vēstnieka raksturojuma: “[…] augstāk kvalificētie ir aizbraukuši uz valstīm, kur darbaspēkam ir labvēlīgāka vide un paveras plašākas iespējas attīstībai […]” ir 50 000 latviešu. Kas to būtu domājis? Veseli 50 tūkstoši vai divas trešdaļas no visiem Īrijas latviešiem pametuši šo valsti! Interesanti ir arī tas, ka šis ir pirmais raksts, kurā parādās minētie cipari 70 – 80, jo pēc Īrijas Tautas skaitīšanas datiem 2011. gadā Zaļajā salā dzīvoja 19 989, bet 2007. gada martā Latvijas ziņu aģentūra LETA apgalvoja, ka te esot dzīvojuši vien 13 999 latviešu. Kurš tad pārspīlē? (Es te domāju gan mazo ciparu, gan lielo.) Bet varbūt nepārspīlē neviens un vienkārši 50-60 tūkstoši latviešu kādu brīdi ir paklusām dzīvojuši tepat un viltīgi izvairījušies no visa veida saskaitīšanas akcijām? Piedodiet, bet kaut kas te tomēr neklapē.

Otra lieta, ko līdz šim nezināju un laikam Īrijā nezināja neviens, ir tā, ka Latviešu biedrība Īrijā “oficiāli pieder pie Eiropas Latviešu apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA)”. LBĪ patiešām ir ELA biedrs, bet ka tā kādam piederētu, nebija gan dzirdēts. Arī “reālā darba apjoms” LBĪ esot par mazu, skoliņu skaits – tikai 11. (Salīdzinot ar citām diasporas valstīm, šis skaits gan nemaz tik mazs nav.) Vēstnieka rakstītajam gan savā ziņā varētu arī piekrist, jo arvien taču būtu jātiecas pēc vairāk, plašāk, biežāk un tā tālāk, lai gan, pārskatot mūsu pašu portāla rakstus un paraugoties fotogrāfijās, nevarētu vis sacīt, ka aktivitāte būtu maza un LBĪ būtu kūtra pasākumu rīkotāja.

Vēl jau varētu runāt arī par rakstā minēto Īrijas sociālo nodrošinājumu, latviešu valodas fakultatīvajām stundām īru skolās un latviešu sadalījumu pa salas reģioniem, bet beigšu piekasīties. “Dienas” raksta būtība taču ir vērsta uz sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, konkrēto novadu, pilsētu un pagastu. Vismaz tā tam vajadzētu būt, ja reiz pamatā šī raksta saturs bija gatavots uzrunai pašvaldību pārstāvjiem 5. marta konferencē par diasporas jautājumiem. Un te, pēc vēstnieka domām, varot labi darboties emocionālā saikne ar savu pašvaldību. Man gan liekas, ka vienīgā emocionālā saikne, kas patiešām darbojas, ir katra aizbraukušā konkrētā ģimene Latvijā – vecāki, brāļi, māsas, bērni, ja vien… viņi jau nav šeit. Bet varbūt ka kļūdos un, piemēram, Lubānas novada dome kādam ir tik ļoti sirdī iekritusi, ka viņš gaida savas pašvaldības pamudinājumu un laiku pa laikam pārliek prātā, vai tik neposties mājup.
Tie, kas vēlas izlasīt vēstnieka Ginta Apala rakstu “Dienā”, dodieties uz www.diena.lv.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Tas ir standarts, ka augša dzīvo pavisam citā realitātē, kā apakša.
    Lubānas novada dome nav mani aicinājusi atgriezties un “sirdī arī nav iekritusi” kaut gan esmu no Meirāniem (originally), kuri atrodas 12km no Lubānas :)

  2. Apala raksts , protams, savdabīgs, un tajā ir dažas būtiskas faktu nesakritības, taču mani vairāk mulsina nevis pats raksts, bet tieši šī raksta autores reakcija uz to!
     Piederība pie kaut kā, nenozīmē piederību kaut kam! Tur ir ļoti būtiskas atšķirības. Piemēram, ja es piederu pie kāds konkrētas reliģiskās konfesijas, tas nezozīmē, ka šai konfesijai ir kādas īpašuma tiesības uz mani!! Konkrētajā situācijā tas, ka LBĪ pieder pie ELA nozīmē to pašu, ko būt vienkārši tās sastāvā. Teikums varbūt mazliet neveikli sastādīts, taču man nekādi neradās asociācijas ar to, ka ELA pretendētu uz LBĪ īpašnieka statusu. 
    Runājot par sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, man galīgi  nav izprotama raksta autores skepse šajā sakarā. Un es ceru, ka šis viedoklis netiks uzskatīts par visu Īrijas latviešu viedokli. Man personīgi ļoti simpatizē Cēsu pašvaldības aktivitātes, iesaistot aizbraukušos cēsiniekus savas pilsētas labklājības celšanā, jo šobrīd jau ir tā, ka izbraukušie neiesaistās gandrīz  nekādās aktivitātēs, lai paši savām rokām kaut ko darītu savu novadu un pašvaldību attīstībā.Viss aprobežojās tikai ar šeit nopelnītās naudas tērēšanu dzimtajā vietā un gaidīšanu, ka tur – Dzimtenē viss norisināsies pats no sevis, un ka labklājība tur ir jāievieš tiem, kas tur palikuši.
     Arī tā vēstnieka ideja, ka izmantojot Latvijas pašvaldību resursus, sociālos darbiniekus būtu iespējams veidot sadarbību ar Īrijas pašvaldībām, kurās dzīvo lielāks skaits attiecīgo novadu cilvēki, manuprāt, ir ļoti laba un perspektīva!  Jo ir jau tā, ka eksistē  ļoti būtiska tēma, ko ir savā īsajā darbības laikā ir pamanījis vēstnieks, bet  veiksmīgi ir apgājuši šeit jau gadiem  esošie Īrijas latviešu sabiedriskie mēdiji, proti, Īrijas latviešu sociāli neaizsargāto slāni – bezpajumtniekus, cilvēkus ar dažādām atkarībām, krāpnieku un cilvēku tirdzniecības upurus, kuriem pat nav kur griezties pēc palīdzības. Kadēļ gan par viņiem būtu jārūpējas lietuviešiem un poļiem, bet šim portālam jāizsmej vēstnieka ideja par sadarbību ar Latvijas pašvaldībām šajā sakarā? Pieļauju, ka kādam emigrantam no Lubānas pašvaldības arī noderētu tās palīdzība, ja vien ar to būtu nodibinātas kaut vai pagaidām tikai emocionālas saites… Latvija tomēr daudziem ir vieta, kur atgriezties…
    Vienīgi prieks, ka raksta autore pati apzinās, ka viņa vienkārši piekasās, pretī vēstnieka rakstam neliekot nekādus reālus argumentus, ja nu vienīgi ciparus par reālo latviešu skaitu Īrijā. 

  3. Vēl runājot par LBĪ, nezinu kā citiem, bet mans dators LBĪ mājas lapu nevar atvērt, sakot : “The Websit Ahead Contains Malware!”
    Meklējot Google kaut kādu informāciju par aizvainoto LBĪ, par to pāris teikumus var izlasīt jau pieminētajās ELA mājas lapā, vēstniecības mājas lapā un šajā portālā. Jebkādus kontaktus, kur uzzināt tuvāku informāciju par šo biedrību, man atrast neizdevās. 

  4. ..vēl degunu nav apsildījis,bet jau murkšķ….

  5. Gints - LATVIA saka:

    Paldies par visiem viedokļiem un komentāriem. Negribu un nevaru sākt polemiku ar raksta autori. Tomēr vēlos sniegt paskaidrojumu par latviešu skaitu Īrijā. Latvieši sāka ieceļot Īrijā 1990.gadu beigās. Kopš tā laika Īrijā ilgāku vai īsāku laiku uzturējušies apmēram 70 000 Latvijas valstspiederīgo. Šo vēstniecības aplēsi atbalsta profesros M.Hazans. Pamatā ir fakts, ka pēc Īrijas Centrālā statistikas biroja datiem no 2000. līdz 2013. gadam 51 358 Latvijas valstspiederīgie ieguvuši PPS numurus. Ja šim ciparam pieskaita visus cilvēkus, kas Īrijā uzturējušies bez PPS numura iegūšanas (viesošanās pie radiem un draugiem, īslaicīgas mācības, nelegāls darbs utt.), tad 70 000 ir pilnīgi korekta prognoze.
    Vēstniecība uzskata, ka šobrīd kopumā Īrijā uzturas virs 25 000 tautiešu. Saskaņā ar 2011. gada aprīlī notikušās tautas skaitīšanas rezultātiem Īrijā saskaitīti 20 593 Latvijas valstspiederīgie. Pēc tam klāt nākuši vēl citi cilvēki. 2013. gadā vien Latvijas pilsoņiem izsniegti 1568 PPS numuri, 2012. gadā tika reģistrēti 1759 PPS numuri, bet 2011. gadā kopumā – 2195 PPS numuri. Arī Īrijā dzimušo bērnu skaits pagājušajā gadā turpināja palielināties – 2013.g. vēstniecībā pilsonībā vien reģistrēti 547 bērni (2012. gadā – 501 bērns). Kopējais Latvijas valstspiederīgo skaits Īrijā tuvāko gadu laikā būtiski nemainīsies, migrācijas, dzimstības un mirstības iespaidā svārstoties +/- daži simti personu gadā.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie