Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās un vēlēšanu dienā, 29. augustā, ir nobalsojuši 171591 vēlētājs jeb vien 40,6% balsstiesīgo rīdzinieku. Līdz ar to šī ir zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopš 1997. gada. Kopumā Rīgas domes vēlēšanās tiesības vēlēt ir 422681 iedzīvotājam.

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunus izaicinājumus un arī iespējas diasporas latviskās izglītības jomā. Eiropā ārpus Latvijas ir aptuveni 77 latviešu nedēļas nogales klātienes skolu ar 1942 skolēniem (tie gan ir tikai apmēram 6% no bērniem diasporā), kurus māca 454 skolotāji.

Jau 16. maijā, šogad gan citādā formātā, ievērojot visus noteiktos piesardzības noteikumus, Latvijā norisināsies Lielā Talka. Līdz šim ikgadējo talku aktīvi atbalstīja arī mūsu tautieši ārvalstīs, solidarizējoties ar Latviju un veicot uzkopšanas, labiekārtošanas darbus Latvijai un latviešiem nozīmīgās vietās pašreizējās mītnes zemēs.

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju no šī gada 5. augusta vadīs Andris Teikmanis, kurš līdz šim ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, informē prezidenta Preses dienests. Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un arī vadītāja pienākumu izpildītāja līdz 5. augustam būs Laila Jurcēna, kas ir bijusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece un eksperte Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūrā.

13.jūlijā, dienā, kad Valmiera būs kļuvusi par Eiropas BMX centru, pulcējot uz čempionātu 1060 dalībniekus no 30 valstīm, pirmo reizi notiks diskusija par sporta iespējām diasporas politikā, informē Valmieras pilsētas pašvaldība. Diskusiju “Sports un diaspora - neizmantotais potenciāls” organizē Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

Trešdien, 12. jūnijā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem, teikts komisijas paziņojumā. ELA priekšsēde Elīna Pinto iepazīstināja deputātus ar apvienības darbības prioritātēm trīs pamatjomās: latviskās identitātes uzturēšana diasporā, kas galvenokārt notiek caur izglītību un kultūru; diasporas pārstāvju ieguldījuma Latvijā veicināšana; diasporas iesaiste pasākumos, pilsoniskās un politiskās līdzdalības stiprināšana.

29. aprīlī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica tikās ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes pārstāvjiem – valdes priekšsēdi Elīnu Pinto, vietnieku Agni Sauku, kultūras nozares vadītāju Leldi Vikmani un ELA izglītības projektu koordinatori Latvijā Airu Priedīti, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupa.

Pēc divu dienu aktīva darba Daugavas Vanagu īpašumā - Londonas latviešu namā, kur Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru statusā piedalījās arī trīs latviešu organizācijas no Īrijas - Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ), Īrijas latviešu Nacionālā padome (ĪLNP) un Latviešu Kultūras fonds Īrijā (LKFĪ) ir noslēgusies ELA biedru kopsapulce.

Iecerei ļaut diasporas locekļiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā ir liels stratēģiskais potenciāls, intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto. Šādu iespēju paredz Diasporas likums. Lai šī norma pilnībā darbotos, vēl ir nepieciešams veikt grozījumus citos likumos. Pinto cer, ka marta laikā šis jautājums tiks atrisināts.

Noskaidrots 2018. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 3, informē Eiropas Kustība Latvijā. Tajā ar plašu sabiedrības atbalstu iekļūst jurists, politologs Egils Levits; Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto; Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja, kora eLVē vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa (minēti alfabētiskā secībā). Balsojums turpinās līdz 2018. gada 19. decembrim, kad tiks nosaukts titula 2018. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ ieguvējs.