Tas ir latviešu dzimtas stāsts angļu valodā. Grāmatas autore saka, ka angliski rakstījusi tāpēc, lai to varētu izlasīt viņas Īrijā un citās zemēs dzīvojošie bērni un mazbērni, un tas ir tiesa. Taču šī grāmata vienlaikus ir arī laba un tagad pieejama lasāmviela īriem, jo sniedz lielisku ieskatu latviešu likteņgaitās.

Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) īstenotā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta ietvaros šopavasar tika noorganizēti ne tikai Kultūras svētki, bet izgatavoti arī trīs stendi “Īru dumpinieki un latvieši Dublinā”, kas stāsta par Pētersonu ģimenes nopelniem Īrijas neatkarības atgūšanas laikā. Šogad, kad īri plaši atzīmē revolūcijas “Eastern Rising” simtgadi, šī informācija ir īpaši svarīga.

Vakar Dublinā Mountdžeromejas (Mount Jerome) kapos, atzīmējot Latvijas Republikas de jure atzīšanas dienu, Latvijas vēstniecība Īrijā bija sarīkojusi piemiņas brīdi. Latvijā šajā dienā Ārlietu ministrijas darbinieki parasti atceras un godina izcilākos latviešu diplomātus, noliekot ziedus uz viņu pēdējām atdusas vietām.

Otrā pasaules kara latviešu bēgļu un viņu pēcnācēju Īrijā nav daudz, tomēr daži ir. Portāls baltic-ireland.ie sazinājās ar trijiem trimdas latviešiem - Silviju Džonsu (attēlā), Ivaru Zauveru un Juri Ekstu, lai uzzinātu viņu domas par gaidāmo referendumu. Šie cilvēki ir tie, kas visus šos gadus (vairāk kā 60!) nav aizmirsuši savu valodu, arvien to turējuši godā un cieņā, lai arī lietot to nav nācies īpaši daudz.