Paskatīsies, kas notiek... “Latvijas armija veiks mācību mobilizāciju, lai “paskatītos, kas notiek”” – šāds virsraksts dots rakstam Neatkarīgajā Rīta Avīzē un tas stāsta, ka ikviens Latvijas vīrietis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir derīgs militārajam dienestam, kā arī šādu pašu vecumu sasniegušās sievietes, kuras izteikušas vēlmi kļūt par bruņoto spēku rezervistēm, jau drīzumā savās pastkastītēs var saņemt Aizsardzības ministrijas sūtītu pavēsti par mobilizēšanu. Ja rezervists, kuram pienākusi mobilizācijas pavēste, fiziski atrodas, piemēram, Īrijā, tad lieki teikt, ka šādam rezervistam praktiski nav nekādu iespēju atsaukties mobilizācijai.

Rūpes par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu latvisko izglītību un 10 miljoni eiro ekonomija Valsts Kasē Saeimas komisija 31.janvārī Rīgā sprieda par to, ka Latvijas valstij būtu jānodrošina iespējas ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem saglabāt latvisko identitāti. Izglītības un zinātnes ministrs latviešu skoliņām ārvalstīs sola meklēt naudu. Latvijā gan vēl joprojām darbojas sistēma “nauda seko skolēnam”, un šajā mācību gadā aizbraukušie latviešu bērni valstij varētu būt ieekonomējuši 10 miljonus eiro.

Viņi spēj izraut meitenes no elles Pagājušā gada nogalē, otrajos Ziemsvētkos Latvijas televīzijas kanālā TV3 notika 2011.gada “Latvijas lepnuma” apbalvošana. Starp laureātiem arī Īrijas latvieši Inguna un Imants Mieži, kas prestižo balvu saņēma nominācijā “Cilvēks cilvēkam”. Apmēram četru minūšu garajā video sižetā, kas filmēts Īrijā, par Ingunu un Imantu stāsta Īrijas latvieši – Alda Šneidere, Artis Druvietis un Judīte Mauriņa.

Atskatoties uz Latviju un 2011.gadu Līdz gadu mijai palikušas vairs pāris darba dienas, un jau tagad varam atskatīties uz atsevišķiem, visai svarīgiem paveiktajiem, vai “tuvu tam”, darbiem. 2011.gada 6.janvārī tiek noslēgts Memorands ar PBLA, kā rezultātā Latvijas Ārlietu ministrija ir pārņēmusi koordinējošo lomu sadarbībā ar ārzemju tautiešu organizācijām, vienlaicīgi apņemoties kopīgi izstrādāt Stratēģiskā darba plānu.

Kā ikkatru gadu decembrī, laikā, kad viens gads nomaina nākošo, portāls baltic-ireland.ie publicē Īrijas latviešu sabiedrības aktīvāko cilvēku pārdomas par 2011. gadā paveikto un Jaunajā gadā iecerēto. Šogad kā pirmajai par aizejošā gadā paveikto vārds tiek dots mūsu kolēģei, Īrijas latviešu avīzes "Sveiks" redaktorei Sandrai Bondarevskai:

Kāds Latvijā būs cietumsods par fiktīvo laulību organizēšanu? Apstiprinātā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, un cietušo aizsardzību cita starpā paredz, ka par ekspluatācijas papildus izpausmi uzskatāmas arī piespiedu laulības, ja var konstatēt cilvēku tirdzniecības pazīmes. Latvijas likumdevēji pašreiz Saeimā izskata izmaiņas Krimināllikumā. Eiropas Direktīva par cilvēku tirdzniecības organizēšanu pieprasa cietumsodu līdz 10 gadiem, bet Latvija līdzīgā gadījumā tiek izskatīta iespēju vainīgo ieslodzīt uz 3 gadiem cietumā.

Valsts svētkus Dublinā svin trīs dienas Latvijas 93.dzimšanas dienu Īrijas latvieši atzīmēja ar svinīgiem un skanīgiem pasākumiem Dublinā, Limerikā un Korkā. Apsveikumi, dziesmas un dzejas lasījumi, uzrunas, svētbrīdis un pārdomas. Arī kāds mazāk zināms fakts, ka tieši pirms 22 gadiem, 1989.gada 24.novembrī Īrijā tapa un tika nosūtīta latviešu vēstule toreiz ietekmīgākajam pasaules politiķim Ronaldam Reiganam ar aicinājumu iestāties par Baltijas valstu neatkarību.

Integrācijas departments Latvijā atkal sēž uz koferiem Liela daļa ļaužu vēl pat nav paspējuši iepazīties ar jaunajām, pirms pāris mēnēšiem veidotajām, „Nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnēm”, kad jaunizveidotā Latvijas valdība, kas tikko tapusi pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, jau gatavojas tās pārstrādāt. Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim šķiet, ka Kultūras ministrija pamatnostādnes ir sagatavojusi „nepareizi”. Arī Rutas Klimkānes vadīto Integrācijas departamentu Kultūras ministrijā paredzēts reorganizēt.

Ja agrāk uz Īriju vedām bērnus, tad tagad arī vecākus Dzīvojot un strādājot Īrijā latvieši vairāk vai mazāk ir atrisinājuši jautājumus par bērniem. Lielākais vairums savas atvases jau atvedušas uz Īriju, bet ko iesākt ar vecākiem, kas jaunāki nudien nepaliek, un vienus atstāt Latvijā negribam vai pat nevaram, jo vecmāmiņa vai vectētiņš viens vairs galā netiek ne materiāli, ne fiziski. Tāpēc tiem, kas izlēmuši vecos ļaudis ņemt pie sevis, būtu svarīgi zināt, ko un kā kārtot, lai Īrijā labi justos gan jūs paši, gan jūsu vecāki.

Sestdien, 22. oktobrī, Dublinā notika daudzpusēja tikšanās, kurā Īriju pārstāvēja aktīvāko sabiedrisko organizāciju, pašdarbības kolektīvu, vēstniecības un mediju vadītāji, bet viesu vidū bija Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) priekšsēdētājs Aldis Austers un Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe.