Kāda alga, “tāc” prezidents!
Ir apritējis gads kopš pasaulē beidzās viens finanšu ekonomikas attīstības cikls, aizsākot jaunu. Pārmaiņas. Pārmaiņas, kuru laikā visā pasaulē tiek veikti pasākumi ekonomikas un finanšu sistēmu pārkārtošanai. Pasākumi, kuru ietvaros dažādus satricinājumus piedzīvo visplašākie iedzīvotāju slāņi.
Un tomēr, laikam visspilgtāk pasaulē izceļas Latvijas pārvaldītāji, kuri veikli ir pārņēmuši Valsts prezidenta profesionālās iemaņas un kļuvuši par “budžeta ķirurgiem”.
Valdība ceturtdien (24.09.2009.) konceptuāli atbalstīja vienotās algu sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē.
Šis teikums radīja līksmību tautas masās. Beidzot iestājas sociālais taisnīgums. Arī “viņi” saņems pēc “nopelniem”!
Tomēr, vai viss ir tik vienkārši kā liekas? Roberts Zīle izteica viedokli, kur apšaubīja, vai ir saprātīgi valsts pārvaldē strādājošo algu griestus noteikt pēc profesionāli vājākā, bet augstāko amatu ieņemošā darbinieka.
Vai var apgalvot, ka Ministru prezidents (kā valsts amatpersona) šī gandrīz jau gada laikā ir veicis kaut vienu saprātīgu soli valsts virzītājspēku pielāgošanai jauniem darbības apstākļiem? Spriežot pēc patreizējā rezultāta – nē.
Ir pagājis gads, situācija Latvijā turpina pasliktināties, vai šāds vadītājs savas kompetences ietvaros var būt par etalonu algu aprēķina sistēmas augstākajam atskaites punktam?
Saprātīgi par etalonu būtu izvēlēties valsts iestāžu vadītājus, kuri ir veiksmīgi šajos šķobīgajos laikos.
Profesionalitāti varētu vērtēt pēc rezultātiem, nevis salīdzinot ar kādu amatu kaut kur valsts pārvaldē.
Bet, ja nu tomēr paliekam pie Valsts prezidenta atalgojuma kā vispārākā.
Tad taču arī valsts prezidenta privilēģijas (finansiālās, materiālās un sadzīviskās) vajadzētu tieši proporcionāli sadalīt un nodrošināt katram valsts iestādē strādājošam (katram valsts iestādē strādājošajam – amatam atbilstoša mājiņa Jūrmalā)!
Jēkabs Bitenieks/Latvija
FOTO: Līga Tetere-Reitere
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Tāpat paliks izredzēto slānis. Tiem vecajiem čekistiem ir nepieciešams muļķu slānis, kurš saņem labu algu un saka- “viss taču ir labi, vajag tik strādāt”, vai “krīze ir jūsu galvās(nevis manā makā)” Ir vietas valsts pārvaldē, kur arī krīzes laikā algas tika palielinātas.
Šie jau tikai ziediņi, odziņas būs rudebī un ziemā. Un tad aņuks par to, kurš pēdējais izslēgs lidostā gaismu var pārvērsties par dzīves īstenību.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijai-var-nakties-parnemt-vel-vienu-minu.d?id=27041400
Bet viņi ņems mīnu kuģi.
nu, gribi,vai nē ,bet par čekstiem ir jāpiekrīt,ir iemācījušies savu darbu darīt labi ar citu rokām un tīri,neviens uz Sibīriju nav aizsūtīts,nav nošauts,bet uz rietumiem mūk bariem……vispār ,cepuri nost…
Jaunumi.
Nezinu,kāds būs EK nākamais lēmums.
Savukārt citi-pārcelt firmas uz Norvēģiju,Šveici,U.K un Poliju, jo tajās darbojas naudas drukāšanas mašīnas. 
Tāpat uz Krieviju,Baltkrieviju,Poliju ir grūti kaut ko eksportēt valūtas kursa dēļ.Vēl jāstiprina EUR. 
laikam acīmredzot,nolūkā vājināt SEK bez emisijām.Redzēs,kas tur notiks.Pagaidām SEK turas braši. 
Eiropas Komisija vakar atļāva Polijai nodokļu atlaides par jaunu darba vietu radīšanu papildināt ar Polijas Valdības pabalstu DELL Corporation par rūpnīcas pārcelšanu no Īrijas uz Poliju.Pabalsts-asinsnauda ap 80milj$ apjomā.
Par to linkus nelieku,varat meklēt EK finansu lēmumu sarakstos ES mājaslapās.
Polija pieprasījusi EK atļauju izsniegt pabalstus arī citām firmām,ja tās no citām valstīm pārcels ražotnes uz Poliju un būs nepieciešama ēku būve,lai īstenotu pārcelšanu uz Poliju.
Advisori iesaka pārdot LV firmu akcijas un pirkt Igaunijas
Un,ja IRL pieņems oglekļa nodokli nopietnos apjomos,gaismu varēs izslēgt arī IRL.
Šobrīd liekas,Almunija grib stipru eiru un EUR turpinās lēnām rāpties uz augšu.Savukārt stiprinoties EUR,eksports no Eirozonas un piesaistes valstīm uz citu valūtu zonu kritīs.Pievienojot oglekļa nodokli
Brrr…
Tikmēr eksports mazliet uzlabosies Šveicei,Norvēģijai,Indijai,Ķīnai,kurām valūta vairāk korelē ar USD.Turklāt šīs valstis piedevām var pieprintēt pabalstus eksportētājiem
Tagad tik skatamies kabeli,ti USD/GBP un EUR/GBP kursus arī.Ja riktīgi celsies paunda cenas,tad UK arī pārāk labi neies. 8)Piemērs,Zviedrijas krona par stipru uzaugusi,Rigsbank izdomāja eksperimentēt ar negatīvu % likmi
Pārvērtīsies.
Nodokļu atlaižu par darbavietu radīšanu vietā piedāvā izvēles PVN likmi
Vēl atteikšanos no PPR un sapnīti
Pagaidām esot tikai 144tk.bezdarbnieki un tikai 62tk. bez jelkādas iztikas.
Būs tur sab.darba prakses 100LVL un 160stundu fiziskie darbi kā darba prakse.
Pa tādu naudu rēķinus nenosegt,arī nepaēdīsi,lai strādātu.
hm, kas tas par tac, vai tad nav tads? tas speciaali, vai tomeer kluuda?