ELA prezidija sēdes rezultāti

2011. gada 10. un 11. maijā, Rīgā, notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija sēde, kuru pavadīja prezidija tikšanās ar vairākām Latvijas valsts iestāžu amatpersonām: ārlietu un kultūras ministriem, Saeimas Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas apakškomisijas locekļiem, Sabiedrības integrācijas fonda un Valsts valodas aģentūras vadībām, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Dace Lutere-Timmele.

Prezidija sēdē tika apspriestas ELA iespējas piedalīties Latvijas valsts un ES finansēto atbalsta programmu projektu konkursos, par 2011. gada prioritātēm izvirzot sekojošos aktivitātes:
• Latvijas vēstures izpratnes veicināšana Eiropas zemēs, organizējot seminārus ELA biedru organizāciju mītnes zemēs un izplatot dokumentālo filmu „Padomju Stāsts”;
• Latviešu skoliņu Eiropā skolotāju seminārs pieredzes apmaiņai un mācību metodikas attīstībai, kā arī atbalsts Eiropas Vasaras skolas rīkošanai;
• ELA administratīvās kapacitātes celšana, pilnveidojot komunikāciju ar jaunajām latviešu organizācijām Eiropā, kā arī pilnvērtīgi iesaistot šīs organizācijas ELA darbībā; veidojot vienotu latviešu mediju tīklu Eiropas telpā, attīstot „ Brīvās Latvijas” vortālu un ELA interneta mājas lapu.
Lai sekmīgi startētu projektu konkursos, ELA jāsagatavo kvalitatīvi projektu pieteikumi un jāatrod partneri starp Latvijas un ārpus Latvijas esošām valsts un sabiedriskajām organizācijām. Sarunās ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta vadītāju Aiju Baueri ELA aicināja pārskatīt nolikumus par atbalsta programmām, lai šo programmu finanšu izlietojums būtu iespējams arī latviešu kopienu mērķiem ārpus Latvijas. Tika apsolīts, ka, veidojot jaunos nolikumus, ELA tiks aicināta paust savu viedokli.

Sarunās ar valsts amatpersonām ELA uzsvēra nepieciešamību legalizēt latviešu skoliņu skolotāju darbību ārpus Latvijas un sadarbībā ar mītnes zemju izglītības resoriem panākt latviešu valodas apmācības iekļaušanu regulāro skolu programmās. ELA uzsvēra, ka aktuālais dubultpilsonības jautājums ir tikai pirmais posms, lai pārvarētu izaicinājumus, kādus Latvijas sabiedrībai un latviešu kultūras identitātei rada tautiešu pastiprinātā emigrācija. Ir nepieciešami tālāk ejoši risinājumi: ir jāpārkārto Saeimas vēlēšanu kārtība, lai aktivizētu ārvalstīs mītošos vēlētājus un viņu balsojums iegūtu lielāku politisko nozīmi; Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem aktīvi jāiesaistās diasporu aktivitātēs un regulāri jāveic savu mītnes zemju latviešu diasporu apsekošana; Latvijas valdībai ES līmenī jāaizstāv tādu politiku attīstība, kas neitralizētu darbaspēka brīvas kustības izraisīto apdraudējumu mazo ES tautu kultūras un etniskajai identitātei.

Kopumā tikšanās ar Latvijas politiķiem un amatpersonām noritēja pozitīvā gaisotnē. Sarunas apliecināja emigrācijas jautājuma aktualitāti amatpersonu vidū, un ELA pienesums tika augstu novērtēts. Ārlietu ministrijas preses paziņojumā, atspoguļojot ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska sarunu ar ELA pārstāvjiem, tika atzīmēts, ka ELA ir visdinamiskākā latviešu reģionālā organizācija, jo saistībā ar Latvijas iestāšanos ES, Eiropas valstīs dzīvo un strādā arvien vairāk latviešu. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzaicināja ELA pārstāvjus uz prāta vētru šā gada jūlijā, lai detalizētāk apspriestu latviešu emigrācijas aktualitātes topošās Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmas ietvaros.

FOTO: Latvijas Ārlietu ministrija