Saskaņota un koordinēta politikas veidošana starp Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar latviešu diasporu nepieciešama, lai saglabātu ārzemēs dzīvojošo latviešu saiti ar latviešu valodu un latvisko kultūras telpu, stiprinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, kā arī veicinātu izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos Latvijas sabiedrības sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos.
Tas norādīts šodien kultūras ministres Sarmītes Ēlertes, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka parakstītajā sadarbības memorandā.
„Mums ir jāaicina un jāveicina latviešu atgriešanās Latvijā, bet vienlaikus jāatceras, ka atvērtajā 21. gadsimta pasaulē cilvēki ir mobili un kāda daļa tautas dzīvos ārpus Latvijas robežām. Valstij ir jābūt aktīvai, lai šie cilvēki paliktu Latvijas identitātes laukā,” norāda kultūras ministre S. Ēlerte.
„Esmu gandarīts, ka turpinās darbs, kura mērķis ir nodrošināt mūsdienām atbilstošu – jaunas kvalitātes – sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Šodien mēs spērām vēl vienu soli uz priekšu, lai varētu veicināt latviskās identitātes saglabāšanu latviešu diasporā, kas dzīvo ārzemēs. Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu apzināšana un saliedēšana, dzīvās saiknes nodrošināšana ar dzimteni – tas ir mūsu galvenais uzdevums,” uzsvēra ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs R. Broks uzsver: „Diasporas nacionālās identitātes saglabāšana un latviešu valodas prasmes pilnveidošana ir svarīgs atbalsta virziens īpaši jaunākajā paaudzē, jo tādējādi tiek saglabāta saikne ar Latviju un nodrošināta sekmīga iekļaušanās izglītības sistēmā pēc atgriešanās.”
Lai īstenotu šo mērķi, uzsvērta ārzemēs esošās latviešu diasporas sadarbības veicināšana ar valsts institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, kā arī atbalsta sniegšana diasporas nevalstiskajam sektoram un tās pilsonisko līdzdalības veicināšana. Tiks stiprināta aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju pievienošanās un iekļaušanās latviešu kopienās ārvalstīs, tādējādi nodrošinot savstarpēju sadarbību latviskās identitātes un valodas saglabāšanai.
Tāpat būtiski nodrošināt vienotu sistēmisku pieeju izglītības jautājumu risināšanai diasporai, lai saglabātu nacionālo identitāti un latviešu valodas prasmi, it īpaši bērniem un jauniešiem. Tiks atbalstītas nedēļas nogales skolas ārzemēs, lai bērni un jaunieši uzzinātu kultūras tradīcijas un saglabātu latvisko identitāti.
Vienlaicīgi sadarbība tiks vērsta uz jautājumiem, lai mazinātu tiesisko, ekonomisko, lingvistisko un psiholoģisko šķēršļu pastāvēšanu, atgriežoties un integrējoties Latvijas sabiedrībā, tai skaitā darba tirgū un izglītības sistēmā.
Tiks izmantoti interneta mediju resursi, lai stiprinātu diasporas saites ar Latviju, piedāvājot iesaistīties kopīgos pasākumos Latvijā, organizējot kopīgas nometnes un izglītības apmaiņas programmas. Veiks arī regulāru situācijas analīzi un pētījumus par Latvijas iedzīvotāju migrāciju un gatavību atgriezties un iekļauties Latvijas sabiedrībā, it īpaši darba tirgū un izglītībā.
Memoranda izpildi koordinēs Kultūras ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.
Memoranda parakstīšana turpina valdības uzsākto aktīvo politiku diasporas virzienā. Par memoranda nepieciešamību, lai stiprinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu identitāti, ministri vienojās pirmajā kopīgajā sanāksmē jūnijā. Savukārt jūlijā Rīgas Biržas ēkā Kultūras ministrija un Eiropas Latviešu apvienība rīkoja diskusiju par diasporas jautājumiem, kur piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, kā arī migrācijas eksperti. Diasporas jautājumi iekļauti arī sagatavotajās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs.
FOTO: Ārlietu ministrija
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Vispār jau varētu beidzot no mūžīgās “veicināšanas” ķerties klāt pie darbiem…
,,,tak kārtējo reizi rada vīziju un tērē miljonus,nekas jauns..
Viss ir pareizi un jauki, bet nopietnību izteiks cipariņš naudas izteiksmē, kas visam tam tiks paredzēts budžetā.
Tas,ka tads ciparins ir bijis un bus nozime tikkai to,ka atkal kads vinu kautkur seit Irija izteres un neviens par to neko nezinas….
“Biezās runas un plānie dzērieni!” Tā reiz man teica viens draugs bārmenis par šitādiem “gandarītajiem soļu spērējiem” un veicinātājiem.
“Memoranda parakstīšana turpina valdības uzsākto aktīvo politiku diasporas virzienā.” Nez, cik ilgi tā aktīvā politika turpināsies pēc vēlēšanām…
Un ko darīs Latvijā atgriezušies?
LV sistēma jau nav mainījusies kopš brīža,kad aizbraucām.
“Slapsteris” tak draudēja vēl nodokļus piedzīt no aizbraukušajiem.
Ja valsts izstrādātu likumus ,kuri veicinātu sīkās un individuālās uzņēmējdarbības atbalstu un attīstību,neapkrāmējot ar nodokļiem iesācējus,varbūt atgrieztos LV.
Vismaz patreiz darīšu visu,lai uzsāktu savu biznesu Īrijā.