Piektdiena, 20. maijs, Varda dienas: Venta, Salvis, Selva

Āboltiņa aicina ELA uz ciešāku sadarbību ar Saeimu draugiem.lv

- 09.12.2011
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

Saeima ir atvērta dialogam ar ārvalstu latviešus apvienojošajām organizācijām un kā likumdevējs ir gatava kopīgi strādāt pie jautājumiem, kas aktuāli ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina piektdien, 9. decembrī, tiekoties ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvjiem, vēstī Saeimas Preses dienests.

Viņa aicināja par aktuālajiem jautājumiem izglītības, vēstniecību darba un sociālajā jomā vērsties par katru nozari atbildīgajā parlamenta komisijā.
ELA pārstāvjus īpaši interesēja iespējamais referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Atbildot uz viesu jautājumiem, Āboltiņa uzsvēra, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas pamats. Viņa aicināja aktīvi piedalīties referendumā, lai tā rezultāts nepārprotami atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju un ārzemēs dzīvojošo tautiešu vairākuma viedokli un noraidītu jebkuras spekulācijas par otras valsts valodas ieviešanas iespējām.
Pārrunājot emigrējušo tautiešu repatriācijas jautājumus, Saeimas priekšsēdētāja sarunā atzina, ka Latvijai ir svarīgs ikviens, kurš izvēlas atgriezties no emigrācijas. „Vienlaikus mēs neko nevaram pārmest cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies dzīvot vai strādāt citā valstī. Brīva cilvēku un darbaspēka kustība ir viens no mērķiem, uz ko tiecāmies, iestājoties Eiropas Savienībā. Ārzemēs gūtā pieredze šos cilvēkus tikai bagātina,” sacīja S.Āboltiņa. Ir būtiski panākt, lai ārzemēs dzīvojošie saglabā gan emocionālu, gan ekonomisku saikni ar Latviju, jo viņu zināšanas un pieredze mūsu valsti var tikai stiprināt, uzskata Saeimas priekšsēdētāja.
Kā būtisku problēmu ELA priekšsēdētājs Aldis Austers akcentēja arī zemo ārzemju latviešu pilsonisko aktivitāti – vēlēšanās piedalās tikai apmēram desmit procenti. Situāciju pēdējās vēlēšanās esot uzlabojuši papildus atvērtie vēlēšanu iecirkņi, taču pilsoniskā aktivitāte joprojām ir ļoti zema. S.Āboltiņa atzina, ka to kavē gan lielie attālumi līdz vēlēšanu iecirkņiem, gan balsošanas pa pastu sarežģītā procedūra. Manāmus uzlabojumus šajā jomā viestu elektroniskās balsošanas sistēma, kuras ieviešana būtu jānodrošina pārskatāmā nākotnē.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā ārzemēs dzīvojošo latviešu bērniem nodrošināt iespēju mācīties latviski, kas ļautu saglabāt valodu un nacionālo identitāti. Vēsturiski trimdā šis ir bijis ārzemju latviešu pašorganizēšanās jautājums, taču patlaban tā risināšanā būtu jāiesaistās arī Latvijas valstij, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, atsaucoties uz latviešu valodas apmācības praksi Sibīrijas latviešiem.
Pilsonības likuma grozījumi ir viens no likumiem, kura virzība Saeimā ārzemju latviešiem ir visbūtiskākā, uzsvēra Latviešu kopības Vācijā pārstāve Dace Lutere Timmele. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka darbam pie šī likuma parlamentā izveidota īpaša apakškomisija. Āboltiņa darīja zināmu, ka likumprojekta sagatavošanas gaitā plānots organizēt arī īpašu konferenci, kuras darbā aicināja iesaistīties arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijas.
Saeimas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka būtisks parlamentārais forums, kurā aktualizēt latviešu diasporas jautājumus, ir janvārī Saeimā gaidāmās ārpolitikas debates. Āboltiņa aicināja ārzemju latviešu organizācijas iesaistīties šī pasākuma sagatavošanas procesā, tādējādi debašu dienaskārtībā iezīmējot arī sev būtiskas tēmas.
Uz tikšanos ar Āboltiņu šodien bija ieradušies centrālo latviešu organizāciju pārstāvji no Beļģijas, Vācijas, Īrijas (Kārlis Briedis, Latviešu Biedrības Īrijā priekšsēdētājs – red. piebilde), Francijas, Zviedrijas un Lielbritānijas, kā arī Daugavas Vanagu Vācijā priekšsēdētājs.

FOTO: Saeimas Kanceleja



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie