Valdība apstiprina pasākumu plānu sabiedrības saliedētības veicināšanai, t.sk. atbalstu tautiešiem ārzemēs

Otrdien, 29. maijā, Latvijas Ministru kabinets atbalstīja pasākumu plānu sabiedrības saliedētības veicināšanai, vēstī Pārresoru koordinācijas centrs. Uzklausot Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto ziņojumu „Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu”, valdība konceptuāli atbalstīja piedāvāto aktivitāšu kopumu.

„Pasākumu plāns sabiedrības saliedēšanai un nacionālās identitātes stiprināšanai ietver aktivitātes, kas veicinās izpratni par Latvijas vēstures attīstību un nacionālajām vērtībām, veidos vienotu un visā Latvijā pieejamu informācijas telpu, atbalstīs mazākumtautības latviešu valodas un kultūras apguvē, darīs pieejamu latviešu kultūru ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, kā arī sniegs atbalstu latviešu nedēļas nogales skolās ārvalstīs,” uzsver Sarmīte Ēlerte, Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Plāns paredz īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības. Plānots īstenot, piemēram, apmaiņas programmu latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, kuras laikā latviešu ģimenes bērni dzīvo mazākumtautību ģimenē un mazākumtautību ģimenes bērni dzīvo latviešu ģimenē.

Plānots veicināt vienotas un kvalitatīvas informācijas telpas nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā, it īpaši, nodrošinot nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi pierobežu rajonos, piemēram, veicot sabiedrisko pasūtījumu konkursa kārtībā reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas un producentu grupām līdzekļiem Latgales reģionā.

Plānots izstrādāt un ieviest mehānismu, kas nodrošinātu valsts dotāciju piešķiršanu latviešu valodas apmācību programmu organizēšanai mazākumtautībām atkarībā no rezultātu efektivitātes. Šī aktivitāte paredz, piemēram, kvalitatīvu latviešu valodas apguves nodrošināšanu bilingvālā mācību procesā pirmsskolas mācību iestādēs.

Paredzēts nodrošināt latviešu kultūras un izglītības pieejamību no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem, piemēram, sniedzot atbalstu latviešu skolām un latviskai izglītībai ārzemēs, Latvijas kultūras pieejamībai diasporas centros.

Tāpat plānots veidot un uzturēt tiešu dialogu ar mazākumtautību intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, ik gadus rīkojot Mazākumtautību dienas un festivālu, īstenojot atbalsta programma mazākumtautību organizācijām.

Līdz ar šo pasākumu atbalstīšanu pirmo reizi tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi Latvijas nevalstisko organizāciju fonda programmai, kas tostarp atbalsta arī mazākumtautību nevalstisko organizāciju pasākumus un stiprina pilsonisko līdzdalību.

Kopējā papildus no valsts budžeta nepieciešamā finansējuma summa sabiedrības saliedētības veicināšanas pasākumiem 2012.gadā plānota 951 289 LVL. Līdz 203 500 LVL tiks piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nekavējoties īstenojamiem pasākumiem – lasīšanas veicināšanas programmai „Bērnu un jauniešu žūrija” Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, diasporā un mazākumtautību skolās, atbalstam diasporas latviešu dalībai XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, kultūras programmai Latgalē, ārpusskolas pasākumu programmai, lai veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem, t.sk. starp ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem un jauniešiem, kā arī apmaiņas programmai latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem.

Savukārt pārējos pasākumus piedāvāts iekļaut Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam paredzētajā rīcības plānā 2012.–2014.gadam. Jautājumu par finansējuma piešķiršanu atbalstāmajiem pasākumiem plānots lemt valdībā vienlaicīgi ar grozījumiem minētajā rīcības plānā, kuru Kultūras ministrija plāno iesniegt valdībā līdz 1.jūlijam.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Ministru prezidenta uzdevumā martā uzsāka darbu pie valsts pārvaldes iestāžu ierosinājumu apkopošanas sabiedrības saliedētības veicināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka piedāvātie pasākumi bija daudzveidīgi, PKC izstrādāja metodiku priekšlikumu novērtēšanai. Aprīlī pasākumu efektivitātes un ilgtspējas vērtēšanu veica neformāla valsts institūciju pārstāvju un citu ekspertu grupa. Tajā bija pārstāvji no Ministru prezidenta biroja, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, Ārlietu ministrijas, Valsts kancelejas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Paralēli priekšlikumu vērtēšanā iesaistīties tika aicinātas arī nevalstiskās organizācijas.

Uzlabotais pasākumu saraksts tika prezentēts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdē. Ņemot vērā apkopotos viedokļus un priekšlikumus, pasākumu saraksts tika koriģēts. Arī Sabiedriskās politikas centra „Providus” rīkoto Pilsoņu debašu par integrāciju dalībnieku viedokļi un priekšlikumi tika salīdzināti ar ekspertu darba rezultātā izveidoto prioritāro pasākumu sarakstu. Kā atzīmēja gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan arī pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, sabiedrības un ekspertu redzējums par visaktuālākajām problēmām un primāri veicamiem pasākumiem, saliedējot sabiedrību, būtiski neatšķiras.

FOTO: baltic-ireland.ie