Konferencē diskutē par priekšlikumiem valsts un latviešu kopienu sadarbībā

Vairāk nekā 120 latvieši no visas pasaules piedalījās Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, vēstī KM sabiedrisko attiecību nodaļa. Tā notiek jau otro gadu pēc kārtas un tās organizēšanā piedalās Ārlietu ministrija (ĀM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienība (ELA).

Konferencē līdzdarbojās Saeimas, ministriju, pašvaldību un citu valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju un ārzemēs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvji.

13.jūlijā konferenci „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Konferences atklāšanā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Savukārt „Nodibinājumā Rīga 2014” komunikācijas un mārketinga vadītāja Anna Mukha iepazīstināja klātesošos ar Latvijas gatavošanos Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā un ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaistīšanos šā notikuma popularizēšanā Eiropā un pasaulē.

14.jūlijā uzrunu teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš uzsvēra, ka šī konference viņam kā Nacionālās apvienības izvirzītajam tieslietu ministram ir īpaši svarīga Pilsonības likuma aspektā, kuru grozījumu izstrādē ministrs ir aktīvi piedalījies. Viņš atzīmēja, ka grozījumus likumā, kas saistīti ar dubultpilsonību, gaida ļoti daudzi ārpus Latvijas dzīvojošie, tāpēc ar to pieņemšanu nedrīkst vilcināties. Vienlaikus ministrs akcentēja, ka „mēs neesam ieinteresēti palielināt ārzemju latviešu kopienu uz izbraukušo no Latvijas rēķina. Mēs vēlamies radīt apstākļus, kuru dēļ viņi atgriezīsies. Tieši šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei.” Ministrs informēja par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes dalību XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV, uzsverot, ka šo pasākumu apmeklējums cieši sasaucas ar pagājušā gadā valdībā apstiprinātajām pamatnostādnēm, kurās kā viena no prioritātēm ir izvirzīta ārzemju latviešu saišu stiprināšana ar Latviju. Ar savu klātbūtni kultūras ministre veicina savstarpējo dialogu, atzina tieslietu ministrs.

PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka šajā konferencē ir svarīgi formulēt konkrētus priekšlikumus topošajam Latvijas Nacionālās attīstības plānam. Viņš secināja, ka PBLA un Latvijas valsts institūciju sadarbība izglītības un kultūras jautājumos ir ievērojami paplašinājusies un ka tiek īstenoti vairāki izglītības projekti, kas veicina latvisko zināšanu paplašināšanu un latviskās kopības veidošanos, īpaši akcentējot 3×3 nometnes, kas notiek ar PBLA atbalstu un kurās dalībnieku skaits katru gadu pieaug.

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe atgādināja, ka darbs ar ārzemju latviešiem ir vairāku ministriju kompetencē. Tāpēc 2011.gada septembrī KM, ĀM un IZM parakstīja starpministriju sadarbības memorandu. Tas bija simbolisks solis un labs sākums starpministriju sadarbībai. „Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir daļa no valsts attīstības, tāpēc valstij ir jāuztur kontakts ar saviem tautiešiem ārzemēs. Konference ir paredzēta, lai uzzinātu, kas rūp diasporas pārstāvjiem un ko var darīt valdība. Ir pozitīvi, ka latvieši ārzemēs organizējas un runā vienā balsī, ja ir problēmas, kas attiecas uz visiem, piebilda Lappuķe. Latvijai vajadzētu veidot vienotu un saskaņotu diasporas politiku, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un mācīties no kaimiņvalstī uzkrātās pieredzes.

KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne skaidroja, ka pagājušā gada konferences ieteikumi tika iestrādāti Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam, ko 2011.gada oktobrī apstiprināja Ministru kabinets. Šajā valdības politikas dokumentā saiknes stiprināšana ar ārzemju latviešiem iezīmēta kā viena no prioritātēm. R.Klimkāne iepazīstināja ar gada laikā paveikto un svarīgākajām aktivitātēm, kas saistītas ar bērnu un jauniešu piederību, latvisko tradīciju apguvi, latviešu kultūras pieejamību ārzemēs, dialoga uzturēšanu starp Latviju un ārzemju latviešiem, latviešu valodas apguvi un tiesiskā regulējuma iniciatīvām. Viņa informēja, ka Ministru kabinets šā gada maijā konceptuāli atbalstīja sabiedrības saliedētības pasākumus, lemjot par papildu budžeta līdzekļiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. No neparedzētajiem līdzekļiem 2012.gadā tika piešķirti 50 000 lati lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, 27 000 lati ārzemju latviešu dalības atbalstam XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, kā arī 75 000 lati Latvijas NVO fonda „Ārpusskolas sadarbības programmas” izveidei.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, pievēršoties emigrācijas jautājumiem, atzina, ka „nepietiekams turīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atstāj valsti. Ekonomikai atlabstot, nākamajos divos gados emigrācija sāks samazināties.” Viņš arī prognozēja, ka nākamajos gados ik gadu ekonomika radīs aptuveni 15 000 jaunas darba vietas. Tas būs potenciāls, lai emigrējušie iedzīvotāji atgrieztos. Tomēr, lai tas notiktu, nepieciešami vairāki pasākumi – informācijas pieejamība par darba vietām, mājokļu politika, reģionu un infrastruktūras attīstība. Tas ir komplekss visu ministriju un nevalstisko organizāciju darbs, norādīja ministrs.

Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais aicināja plašsaziņas līdzekļus vairāk skaidrot sabiedrībai par topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā. Pašlaik Saeimas apakškomisijā ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi, kas saistīti ar dubultpilsonību. Viņš informēja par grozījumu tapšanas procesu un prognozēja, ka tos trešajā lasījumā varētu skatīt šā gada rudenī.

Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis Arvīdas Daunoravičius iepazīstināja ar Lietuvas valdības soļiem vienotas diasporas atbalsta politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī ar pieredzi sadarbības programmas „Globālā Lietuva” īstenošanā, kas ir jauna partnerība starp dzimteni un diasporu. Viņš pastāstīja par izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, kas saistīti gan ar nacionālo identitāti un vēsturisko atmiņu, kā arī ar politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi.

ELA priekšsēdētājs Aldis Austers runāja par paveikto un darāmo sadarbības stiprināšanai ar Latvijas valdību. Viņaprāt, dialogs ar valsts un nevalstisko sektoru paplašinās, taču jādomā, kā dažās jomās, piemēram, izglītībā, progresu paātrināt, tostarp domājot par finansējuma palielināšanas iespējām.

Konferences dalībnieki vairākās darba grupās izteica priekšlikumus par nepieciešamo atbalstu ārzemēs dzīvojošo latviešu identitātes saglabāšanai, kā arī saiknes ar Latviju uzturēšanai un stiprināšanai. Domu apmaiņa notika par latviskās izglītības iespējām mītnes zemēs, ārpusskolas izglītību un kultūras aktivitātēm. Šā gada konferences jaunums bija darba grupa, kurā diskutēja par diasporas sadarbību ar pašvaldībām, dibinot saikni tieši ar Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī darba grupa par sadarbību starp Latvijā un ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem.

Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka „latviešiem ārzemes ir arī jābūt Latvijas politikas veidošanas būtiskai sastāvdaļai. Lai izstrādātu tālākās rīcības plānu, svarīgi apkopot konferences laikā izteiktos priekšlikumus.” Konferences laikā izteiktās idejas un ieteikumi pašlaik tiek apkopoti KM Sabiedrības integrācijas departamentā. Tuvākā mēneša laikā par darba grupu priekšlikumiem tiks informēta arī plašāka sabiedrība.

Konferences noslēgumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš un ELA priekšsēdētājs Aldis Austers parakstīja memorandu, kas paredz diasporas un Latvijas uzņēmēju sadarbību.

FOTO: Nīls Ebdens