Pirmdiena, 23. decembris, Varda dienas: Viktorija, Balva

Premjera V. Dombrovska uzruna ELA un PBLA vadītājiem un pārstāvjiem draugiem.lv

- 08.09.2012

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) vadītājiem un pārstāvjiem:
“Godātie Eiropas Latviešu apvienības un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības vadītāji un pārstāvji!
Godātie tautieši!

Vēlos jums izteikt savu pateicību par jūsu neatlaidīgo darbu mūsu tautas labā, rūpējoties par to, lai latvieši ārzemēs nostiprinātu saites ar savu valsti un saglabātu piederības sajūtu savai tautai.
Vēlos jums arī pateikties par pārliecinošo „nē” krievu valodai kā otrai valsts valodai februāra referendumā. Tajā piedalījās rekordliels ārzemēs dzīvojošo pilsoņu skaits – 40000, no kuriem 79% apliecināja atbalstu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Tas apliecina, ka latviešu tautai gan Latvijā, gan ārzemēs ir svarīga un dārga savas valsts identitāte, un ka mēs visi kopā jūtam atbildību par Latvijas likteni.
Godātie tautieši!
Latvija ir sekmīgi pārvarējusi krīzi un arvien redzamāks kļūst tas, ka Baltijas jūras reģions un Ziemeļeiropa kļūst par stabilāko un dinamiskāko attīstības reģionu Eiropā. Mēs esam tam piederīgi. Latvija jau trešo ceturksni pēc kārtas ir straujāk augošā Eiropas ekonomika, mēs nostiprinām savu konkurētspēju, piesaistām investīcijas. Veidojas jaunas darbavietas, pakāpeniski pieaug atalgojums. Tātad, aug Latvijas pievilcība kā zemei, kur dzīvot. Aptaujas rāda, ka daļa no tiem, kas ekonomisko apstākļu spiesti aizbraukuši no Latvijas pēdējo piecu, desmit gadu laikā, vēlas atgriezties dzimtenē. Šogad līdz jūlija beigām no ārvalstīm uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlās 1750 pilsoņi – par 300 vairāk kā visa pagājušā gada laikā, un šī tendence turpina pieaugt. Latvijas valdības uzdevums ir to veicināt un nodrošināt konkrētus atbalsta mehānismus.
Taču ir jāapzinās, ka XXI gs. atvērtajā pasaulē cilvēku mobilitātes iespējas ir ļoti lielas. Darba vai studiju nolūkos mūsu tautieši dzīvo un dzīvos citās pasaules valstīs, un ārpus Latvijas pasaulē nāks jaunas latviešu paaudzes. Tā ir šī gadsimta realitāte. Apzinoties, ka Latvijai ir svarīgs ikviens latvietis, ikviens Latvijas pilsonis, vēlos uzsvērt, ka valdības pienākums ir izstrādāt ilgtermiņa, labi koordinētu pārnozaru politiku. Tai jāietver gan efektīvs reemigrācijas atbalsts, bet, kas ir ne mazāk svarīgi – šai politikai jāietver ilgtermiņa mērķtiecīgi pasākumi, kas nostiprinātu ārzemju latviešu piederības sajūtu Latvijai, iespēju saglabāt latviešu valodu, kultūru, nostiprinātu informatīvo saiti un sadarbību.
Jau šobrīd ir sperti nozīmīgi soļi šajā virzienā. Šonedēļ Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas, pieļaujot dubultpilsonību, nostiprinās Latvijas pilsoņu kopumu un nākotnē kalpos kā noturīga saite ar dzimteni. Deputāti sola, ka likuma grozījumi stāsies spēkā līdz gada beigām.
Jaunajā Nacionālās attīstības plānā, kura mērķis ir panākt strauju Latvijas ekonomikas attīstību un labklājības pieaugumu laikā no 2014. – 2020. gadam, kā nozīmīgs darbības virziens uzsvērta sadarbība ar latviešiem ārzemēs – gan piederības sajūtas nostiprināšana, gan reemigrācija, gan līdzdalība Latvijas izaugsmē.
Pēc manas iniciatīvas šī gada pavasarī tika sagatavota un valdībā apstiprināta tautas saliedētības veicināšanas programma, kur ārzemju latvieši ir viena no prioritātēm. Jau 2012. gada budžeta ietvaros tika piešķirti līdzekļi nedēļas nogales skolām un skolotāju atbalstam, bērnu vasaras nometnēm, kultūras pieejamībai un līdzdalībai nākamā gada Dziesmu un deju svētkos, informatīvās platformas „Globālais latvietis” izveidošanai un citiem pasākumiem. Turpināsim šo atbalstu arī nākamajos gados.
Godātie latviešu organizāciju pārstāvji!
Vēlos uzsvērt, ka tieši ar jūsu aktīvu līdzdalību Kultūras ministrijas, kam šogad pievienojās Ārlietu ministrija, organizētajās vasaras konferencēs tika noteikti prioritārie pasākumi, kurus valdība atbalstīja saliedētības programmā. Aicinu jūs arī turpmāk būt aktīviem, piedaloties gan manis minētās ārzemju latviešu ilgtermiņa politikas veidošanā, gan Nacionālā attīstības plāna apspriešanā, gan rūpējoties par tautiešiem ārzemēs un līdzdarbojoties mūsu valsts izaugsmē.
Visbeidzot, es uzskatu, ka ir pienācis laiks aizmirst Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un „aizbraucējos”. Mums ir jāciena ikviena cilvēka pieņemtie lēmumi. Zinām, ka daudzos gadījumos tie nav bijuši viegli un daudzi lolo cerību atgriezties. Mūsu valstij ir svarīgs ikviens, kurš sevi jūt kā daļu no Latvijas un visi, kas esam vienoti mūsu kopējam mērķim – Bruņa Rubesa vārdiem runājot, „redzēt Latviju lepnu, skaistu un pārtikušu”!”

ar cieņu,
Valdis Dombrovskis
LR Ministru prezidents


  1. Bla – bla – bla…  Latvija vienmēr ir dalīta krievos un latviešis, aizbraucējos un palicējos, valdībā un pārējos…. 
     Un šis rakstiņš kārtējo reizi ir apliecinājums tam, ka tajā Latvijas pilsoņu daļā  daļā, kurā ietilpst Lv valdība , ir pavisam cita realitāte – viņiem ir pārvarēta krīze un visstraujāk augošā ekonomika. Pārējiem paliek viszemākās algas ( ceturtā zemākā Eiropā aiz Bulgārijas, Rumānijas un Lietuvas) un pensijas, vissliktākie ceļi, slēgtas slimnīcas, slēgtas skolas , brūkošas bankas , kredītu jūgs… un tukši lauki.. jo brauc prom visi, kas var aizbraukt… Uz 1750 atbraukušajiem 30000 aibraukušo lakam skaitās ļoti laba bilance! 
    Var būt Dombrovska k-gam vajadzētu iziet aiz sava kabineta durvīm ne tikai, lai mākonīšiem zelta maliņas zīmētu, bet ,lai paskatītos, kas reāli notiek Latvijā! 

  2. Par jauno NAP labāk varēja paklusēt. Tas pilns ar liriku un absolūti neloģiskiem teminiem, gatavais murgs. Brisele pieprasīja un Tauku galvas uzrakstīja daļdarbu – vīziju, kam maz sakara ar realitāti. Vislabāk šo un iepriekšejo NAP raksturo profesors Brīvers: http://nra.lv/ekonomika/79073-ivars-brivers-gaidams-paversiens-uz-ekonomikas-lokalizaciju.htm

  3. Nekaunīgi melot nozīmē pazemot otru, nostādot tādā pamuļķīša lomā. Dombja cūkas meli, fantāzijas un vīzijas jau robežojas ar neprātu, kaut kādu apmātību. Te pat grūti izšķirt vai viņam pašam ar galvu viss kārtībā vai arī viņš visu liek uz propagandas kārts. Protams ja realitāte ir slikta un runātājs atainotu nepatīkamu realitāti daudziem to būtu grūti panest un viņi instinktīvi gribētu dzirdēt ko optimistisku kas iedveš cerības. Bet to cerību suģestēšanu nevar bezgalīgi ekspluatēt, jo realitāte no tā daudz nemainās. Tā vienīgi var gūt īslaicīgu efektu lai kādu baru aizvilinātu pie urnām un saglabātu varu. Tas pats ir ar cipariņu žonglēšanu. Dažādi “eksperti” gadiem skaita ekonomiskos bēgļus. Valsts veic iedzīvotāju pārskaitīšanu. Un nekā! Nevar saskaitīt. Varbūt tieši tāpēc ka patiesība ir pārāk šokējoša un neiederas Dombja cūkas bazūnētajā ‘veiksmes stāstā’ un ir galīgā pretrunā ar Nacionālo Attīstības Plānu 2020? Ar savu melu suģestēšanu Dombis atklāti pazemo un ņirgājas arī par ELA un PBLA vadītājiem un pārstāvjiem. Bāž batonus asī kā puišeļiem. Bet varbūt Dombis uzskata ka krāpšana tas ir normāls politiķa darba pienākums,nekā personīga. Smieklīgi ir viņa cipariņos attainotās migrācijas tendences uz kopējā pusmiljona aizbraukušo fona. Viņš pats sev sit uz pleca par to ka atgriezušies Latvijā ir (uzmetu uz kalkulatora) 0.35% un noklusējot cik tajā pat laikā izbraukuši, jo tas skaitlis ir apm. 1:20 un nekādi neiederas ‘veiksmes stāsta’ dziedājumos.

  4. ELA un PBLA vadītājiem



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie