Pirmdiena, 14. oktobris, Varda dienas: Minna, Vilhelmīne

Reemigrācijas darba grupa spriež par 11 jautājumiem draugiem.lv

- 24.11.2012
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi:

Ludmila Glazunova, speciāli portālam baltic-ireland.ie

Vakar, 23. novembrī, Ekonomikas ministrijā (Rīgā, Brīvības ielā 55) notika kārtējā Reemigrācijas plāna izstrādes grupas darba sēde, kurā dienas kārtībā bija 11 jautājumu, proti, 11 priekšlikumu izskatīšana, vai iekļaut to reemigrācijas plānā:

* Brīvprātīgo darbs ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem;
* Aktīva ārvalstis dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs;
* Pārskatīt reglamentētās profesijas, kā arī veicināt ārvalstu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;
* Studiju kredītu atpirkšana valsts ekonomikai būtiskās specialitātēs;
* Veicināt biznesa saikni starp emigrējušajiem un Latvijas uzņēmumiem;
* Veicināt emigrācijā dzīvojošo jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās;
* Valsts iestādēm amata pretendentiem jāaizliedz izvirzīt prasības pēc krievu valodas zināšanām;
* Darba intervijas var veikt ar video konferenču starpniecību (Nodarbinātības Valsts aģentūras pakalpojumu pilnveidošana;
* Latviešu valodas atbalsts emigrācijā dzīvojošajiem bērniem;
* Interneta portāls novadu saiknei ar saviem novadniekiem ārpus Latvijas;
* Rīkot latviešu salidojumu Latvijā, lai aicinātu ārzemju latviešus apmeklēt Latviju.

Visvairāk šķēpu tika lauzts jautājumā par brīvprātīgo darbu ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem. Lai gan ir skaidrs, ja jaunieši varētu rast prakses vietas Latvijā, piemēram, vasaras mēnešos, kad ir brīvs laiks no mācībām un studijā, tomēr izraisījās diskusija – vai šādi praktikanti neatņems jau esošās darba vietas esošajiem darbiniekiem. Turklāt radās arī jautājums – nav viegli rast prakses vietu arī Latvijā esošajiem jauniešiem – vai neizveidosies situācija, ka jaunietim no Ludzas būs jābrauc uz ārvalstīm, tur jānostrādā pāris gadi, lai varētu pretendēt uz prakses vietu Latvijā? Tas nebūtu godīgi attiecībā pret Latvijas jaunatni.
Izskatot arī citus jautājums, aizvien aktuālāks kļuva jautājums par darba sludinājumu pieejamību diasporas latviešiem. Proti, lai ar darba iespējām būt iespējams iepazīties visiem latviešiem, neatkarīgi no mītnes zemes – šādai vēlmei kā risinājums jau būtu ilgi aprunātais Globālais latvietis, kurš gan vēl reālas formas nav ieguvis. Tāpat diskusijās izskanēja viedokļi, ka darba sludinājumos ir jānorāda atalgojuma apmērs, lai ārvalstīs dzīvojošie latvieši tomēr spētu saprast, par kādiem potenciālajiem ienākumiem ir runa, un vai tiešām ir jēga meklēt darbu Latvijā.
Kopumā gandrīz visi priekšlikumi guva darba grupas atbalstu, taču dažus ieļaut reemigrācijas plānā nav nozīmes, kā, piemēram, par krievu valodas prasībām, kas jau tā valsts sektorā pēc likuma netiek prasīta (var būt runa par stingrāku kontroli), kā arī visai skeptiska darba grupa bija par īpaša portāla veidošanu novadu saiknei ar ārvalstīs dzīvojošajiem novadniekiem.
Jāatgādina, ka Reemigrācijas plānam gatavam jābūt jau 14. decembrī.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. * Brīvprātīgo darbs ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem;
    Jauniešiem noteikti jārēķinās ar ‘extreme’, ja izvēlēsies šo opciju. Tas būs smags pārbaudījums uz izdzīvošanu nepieradušam pie Latvijas ikdienas. Jārēķinās ka tas prasīs zināmus izdevumus, jo nopelnīt pietiekoši tik un tā nevarēs. Turklāt ir vēl daudz citi sadzīviski riski (policijas patvaļa, beztiesiskums, darba devēju patvaļa,birokrātija, noziedzība utt.) kas uzdzīs veselīgu adrenalīnu un stiprinās vai sagraus personību.
    * Aktīva ārvalstis dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs;
    Šis punkts nav visiem domāts nopietni. Tā ‘uzrunāšana’ arī paliks tikai uzrunāšana. Karjerai valsts iestādēs ir nepieciešama zināma pietuvinātība partiju un/vai sabiedrības krējumam(precīzāk pelējumam) jeb īsāk sakot blats. Blatu var iegūt ieziepējoties,pielienot,kukuļojot, izliekoties par geju un paģērēt vienlīdzību (ļoti extrēmi!), pieņemot jūdaismu un apmeklējot sinagogu (to LV varas pārstāvji ļoti respektē), vēl noteikti garantētu tāds apstāklis ja būtu personīgi pazīstams kāds ļoti bagāts potenciāls partijas(viena alga kuras) sponsors.
    * Pārskatīt reglamentētās profesijas, kā arī veicināt ārvalstu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;
    Vārds ‘veicināt’ tieši to arī nozīmē un neko vairāk, līdzīgi kā agstāk minētais vārds ‘uzrunāt’. Tur nav ietverta pat doma par jebkādu ‘veicināšanas’ rezultātu. Tomēr tas var atstāt zināmu iespaidu uz EM pārstāvošās partijas reitingu. Var gadīties ka šī ‘veicināšana’ palīdz dabūt kādu balsi vēlēšanu dienā…
    * Studiju kredītu atpirkšana valsts ekonomikai būtiskās specialitātēs;
    Nu šis ir viens varens joks! Part-reklāmas augstākā pilotāža lētticīgajiem. Visīstākā utopija priekš Latvijas.
    * Veicināt biznesa saikni starp emigrējušajiem un Latvijas uzņēmumiem;
    Te atkal vecais labais ‘veicināt’ :mrgreen:
    * Veicināt emigrācijā dzīvojošo jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās;
    Šis ‘veicināt’ var izrādīties diezgan riskants. Tam extrēmajam censonim, kas sadomās izmēģināt studēt Latvijā jāņem vērā ‘Ķīļa faktors’, finansiālie riski un iespēja ka iegūt diplomu, kuru vēlāk darba devēji Eiropā apšaubīs. Risks ir nākotnē ar diplomu kabatā doties uz UK lasīt zemenes.
    * Valsts iestādēm amata pretendentiem jāaizliedz izvirzīt prasības pēc krievu valodas zināšanām;
    Šis jautājums vispār no sākuma man izraisīja neizpratni. Kur ir problēma? Ja ir jāaizliedz, tad to var izdarīt pusstundas laikā. Kas tad šeit ir darba grupai tik ļoti apspriežams, apsūkājams, atraugājams,atgremojams,atbezdams?
    * Darba intervijas var veikt ar video konferenču starpniecību (Nodarbinātības Valsts aģentūras pakalpojumu pilnveidošana;
    Tam vajag lielu naudu, kuru varbūt varēs izplēst no nākošā budžeta, ja Brisele un SVF ļaus…
    * Latviešu valodas atbalsts emigrācijā dzīvojošajiem bērniem;
    Tas protams labi, bet atkarīgs daudz no pašiem vecākiem.
    * Interneta portāls novadu saiknei ar saviem novadniekiem ārpus Latvijas;
    Tas protams pozitīvi. Var palīdzēt kādam izmisušam evakuēties un atrast darbu. Koordinēt ziedojumu sūtīšanu Latvijas trūkumcietējiem.
    * Rīkot latviešu salidojumu Latvijā, lai aicinātu ārzemju latviešus apmeklēt Latviju…,kurā režīma vietvalžiem būtu brīnišķīga iespēja publiski atvainoties par iepriekšējo gadu apmelošanas, kūdīšanas un neslavas kampaņām pret aizbraukušajiem.

  2. * Brīvprātīgo darbs ārzemēs dzīvojošajiem jauniešiem;
    Jauniešiem noteikti jārēķinās ar ‘extreme’, ja izvēlēsies šo opciju. Tas būs smags pārbaudījums uz izdzīvošanu nepieradušam pie Latvijas ikdienas. Jārēķinās ka tas prasīs zināmus izdevumus, jo nopelnīt pietiekoši tik un tā nevarēs. Turklāt ir vēl daudz citi sadzīviski riski (policijas patvaļa, beztiesiskums, darba devēju patvaļa,birokrātija, noziedzība utt.) kas uzdzīs veselīgu adrenalīnu un stiprinās vai sagraus personību.
    * Aktīva ārvalstis dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs;
    Šis punkts ir vairāk tāda kā ierēdnieciskā lirika un nav domāts nopietni. Tā ‘uzrunāšana’ arī paliks tikai uzrunāšana. Karjerai valsts iestādēs ir nepieciešama zināma pietuvinātība partiju un/vai sabiedrības krējumam(precīzāk pelējumam) jeb īsāk sakot blats. Blatu var iegūt ieziepējoties,pielienot,kukuļojot, izliekoties par geju un paģērēt vienlīdzību (ļoti extrēmi!), pieņemot jūdaismu un apmeklējot sinagogu (to LV varas pārstāvji ļoti respektē), vēl noteikti garantētu tāds apstāklis, ja būtu personīgi pazīstams kāds ļoti bagāts potenciāls partijas(viena alga kuras) sponsors.
    * Pārskatīt reglamentētās profesijas, kā arī veicināt ārvalstu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;
    Vārds ‘pārskatīt’ un ‘veicināt’ tieši to arī nozīmē un neko vairāk, līdzīgi kā agstāk minētais vārds ‘uzrunāt’. Tur nav ietverta pat doma par jebkādu ‘veicināšanas’ rezultātu. Tomēr tas var atstāt zināmu iespaidu uz EM pārstāvošās partijas reitingu. Var gadīties ka šīs ‘veicināšanas’, ‘pārskatīšanas’, ‘uzrunāšanas’ dos kādu balsi vēlēšanu dienā…
    * Studiju kredītu atpirkšana valsts ekonomikai būtiskās specialitātēs;
    Nu šis ir viens varens joks! Part-reklāmas augstākā pilotāža lētticīgajiem. Visīstākā utopija priekš Latvijas.
    * Veicināt biznesa saikni starp emigrējušajiem un Latvijas uzņēmumiem;
    Te atkal vecais labais ‘veicināt’ :mrgreen:
    * Veicināt emigrācijā dzīvojošo jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās;
    Šis ‘veicināt’ var izrādīties diezgan riskants. Tam extrēmajam censonim, kas sadomās izmēģināt studēt Latvijā jāņem vērā ‘Ķīļa faktors’, finansiālie riski un iespēja ka iegūt diplomu, kuru vēlāk darba devēji Eiropā apšaubīs. Risks ir nākotnē ar diplomu kabatā doties uz UK lasīt zemenes.
    * Valsts iestādēm amata pretendentiem jāaizliedz izvirzīt prasības pēc krievu valodas zināšanām;
    Šis jautājums vispār no sākuma man izraisīja neizpratni. Kur ir problēma? Ja ir jāaizliedz, tad to var izdarīt pusstundas laikā. Kas tad šeit ir darba grupai tik ļoti apspriežams, apsūkājams, atraugājams,atgremojams,atbezdams?
    * Darba intervijas var veikt ar video konferenču starpniecību (Nodarbinātības Valsts aģentūras pakalpojumu pilnveidošana;
    Tam protams vajag lielu naudu (kādi €30milj pēc LV politbiznesa tradīcijām , kuru varbūt varēs izplēst no nākošā budžeta, ja Brisele un SVF ļaus…
    * Latviešu valodas atbalsts emigrācijā dzīvojošajiem bērniem;
    Tas protams labi, bet atkarīgs daudz no pašiem vecākiem.
    * Interneta portāls novadu saiknei ar saviem novadniekiem ārpus Latvijas;
    Tas patiešām būtu pozitīvs projekts. Var palīdzēt kādam izmisušam evakuēties un atrast darbu. Koordinēt ziedojumu sūtīšanu Latvijas trūkumcietējiem.
    * Rīkot latviešu salidojumu Latvijā, lai aicinātu ārzemju latviešus apmeklēt Latviju…,
    …kurā režīma vietvalžiem būtu brīnišķīga iespēja publiski atvainoties par iepriekšējo gadu apmelošanas, kūdīšanas un neslavas kampaņām pret aizbraukušajiem.

  3. Pilnigs sviests ar tam visaam komisijaam un vinu spriessanaam,veltiga naudas un laika izskiesana…nu un kaads labums no taas seedes kas reaali izmainiijaas….probleema taa kad vini spriez,nenemot par pilnu reaalo situaciju valstii,bet kaut kur risina un spriez par  jautajumiem …kaut kur debesiis tuvaak Dievam…visvairaak patika punkts…* Aktīva ārvalstis dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs;
    karjera valsts iestaadees…nu ko vini sapno…tur vispaar bez pazinaam,blata vai naudas netiksi,tu reali par kaut kadu apkopeju vai kraveju meginot iekartoties (par minimalo algu,par kuru reali izdzivot nav iespejams)tev paprasiis veel augstaako izgliitibu,svesvalodu zinasanas..prasme stradat ar datoru..un darba pieredzi sajaa jomaa vismaz 2 gadi…Smiekli naak kad vini saak runaat veel par valsts iestaadeem…

  4. Un kur vispaar visaam siim organizaacijaam(bezjedzigam) kaut kaada kopeeja sadarbiba un planosana??? Murgs kaut kads..vieni domaa par prakses iziesanu LV,uz arzemeem emigrejosiem,no otras puses AIESEC Rigas komiteja aicina LV studejosos, aicina doties praksee uz Aziju…Kina,Indonezija,Vjetnama,Indija…nu vai nav murgs…

  5. Kāda vēl reemigrācija! Drīzāk jāpalīdz cik var evakuēties 4. maija režīma genocīda upuriem.
    http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=bka-l5S5j4A



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie