Piektdiena, 26. aprīlis, Varda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Prezidents: ar darbavietu solījumiem dabūt atpakaļ latviešus ir gandrīz neiespējami draugiem.lv

- 18.02.2013

Ar jaunu darbavietu solījumiem dabūt atpakaļ latviešus no ārzemēm ir gandrīz neiespējami, jo atalgojums un sociālā sistēma nav salīdzināmas, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
“Teikt, ka mums būs tik daudz darba vietu, brauciet atpakaļ, tas ir gandrīz neiespējami,” sacīja Bērziņš.

Viņš uzskata, ka tautiešus neinteresē atgriešanās mājās, lai strādātu darba vietās ar viszemāko samaksu. Tāpat cilvēki ir saņēmuši pieeju sociālai atbalsta sistēmai, kas ir nesalīdzināmi labāka nekā Latvijā. “Vai tā ir ilgtspējīga, es šaubos, bet, lai šobrīd dabūtu cilvēkus uz šejieni, tie skaitļi, kas viņam paliek interesanti, vidējās algas, ir nesalīdzināmas lietas,” sprieda Bērziņš.

Pēc prezidenta vārdiem, cilvēki jau dzīvi reiz šeit ir pazaudējuši un viņi nedarīs neko, lai vēlreiz viltos.

“Ja sakām, ka esam krīzi pārvarējuši pēc kopprodukta pieauguma, skatoties uz medmāsu algām, process turpinās un tas būtībā paātrinās. Cilvēki mācās valodas un cenšas šo zemi atstāt. Mums ir jāatrisina šīs lietas, kas saistītas uz vietas. (..) Cilvēki [tautieši ārzemēs] jau dzīvi reiz šeit ir pazaudējuši. Viņi nedarīs neko, lai vēlreiz viltos, tas nav iespējams,” ir pārliecināts Valsts prezidents.

Bērziņš pagājušajā nedēļā uzturējās vizītē Īrijā, uz kuru ekonomiskās krīzes laikā izbrauca tūkstošiem iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka valdība ir pieņēmusi tā saucamo reemigrācijas plānu, kura galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušajiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm līdz 2030.gadam Latvijā varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS


  1. Intensīvā, padziļinātā prāta darbības rezultātā 4.Maija Režīma kliķe beidzot spiesta to atzīt. Jautājums tikai kā kaut ko vērst par labu. Kā lai pārtrauc zagt un iztirgot? Kā lai pārtrauc kampt? Ja pats nenokampsi, nokamps citi politbiznesa grupējumi. Bet šim vēzim barotne sevi jau izsmēlusi un nu vēzis sāk izrādīt satraukumu. Vajadzētu kaut ko darīt pilnīgi pretēju tam ko līdz šim. Jāsāk kaut ko radīt nevis iznīcināt, atdot nevis kampt. Problēma tikai ka par īsu, jo kampti ir arī kredīti. Un tagad viena alga ja arī izdotos celt tautsaimniecību, kreditori visu izsūktu. Nav jau arī bāzes no kā celt. Tik vien kā Dombja cūkas veiksmes “bestsellers” laupītāj-ekonomista Aslunda suflējumā. Tik vien kā dažādi labi apmaksāti vīziju sacerējumi, bezseguma propaganda, banksteru un Sorosa kurpju laizīšana neko nav devusi. Gluži otrādi, viņu uzmestā cilpa sāk žņaugt arī Kangarātu oficiāli dēvēto Latvijas politisko eliti – Briseles/Vašingtonas vietvalžus.
    Vietvalži, netēlojiet, ka jūs te kaut ko lemjat un, lūdzu, atturieties no solījumiem, kurus nespējat pildīt! Tāpat kā tagad jūs gan sēžat pie viena galda Briselē, bet nelemjat par taisnīgām lauksaimniecības subsīdijām. Tas, ko jūs tagad darāt, ne ar ko neatšķiras no tā, ko PSRS laikā darīja Pelše un Voss – jūs cenšaties ar kalpošanu un izpatikšanu uztaisīt sev karjeru Briselē, un to darāt uz savas tautas nelaimes rēķina. Uz Latvijas interesēm jūs jau sen raugāties caur savu Rietumu aizbildņu acīm un tām ciniski uzspļaujat! Jūs nicināt un ienīstat savu tautu. Jūsu darbi ir tipisks neo-pelšisms, kad jūs, gribot izpatikt Briseles kungiem, pārcenšaties, darot pat to, ko Brisele no jums vēl nav prasījusi. Jūs esat iemācījušies Briseles birokrātu vēlmes nolasīt no viņu acīm, pirms tās pārtapušas regulās un direktīvās. Jūs uzvedaties kā tas anekdotiskais kristietis, kurš cenšas būt ticīgāks par pašu Romas pāvestu. Vēsture jūs ierindos vienā rindā ar Kangaru, Kirhenšteinu, Pelši un Vosu. Neatkarīgi no formālās partijas piederības.
    Virszagļa – Kangara, bijušā kompartijas tovarišča Andra Bērziņa sakamptie īpašumi runā paši par sevi. Nu var jau kampt, bet tāds masveidīgums liecina par maniakālu alkatību: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/54481/prezidenta-andra-berzina-verienigas-bagatibas

  2. Paldies Prezidentam, par objektīvu skatījumu uz “reemigrācijas” iespējām. Apzināties problēmu – tas ir pirmais solis uz tās risinājumu! Un tāpēc mēs piedāvājam darbu latviešu autovadītajiem Londonā, ar reālu iespēju saglabāt saikni ar Latviju. Jo mums tas šķiet svarīgi, un mēs ticam ka arī jums tas ir svarīgi. Sīkāk skatiet: http://www.123drivers.lv

  3. Latvijas Kangarāta funkcionāri, lai izskaidrotu sabiedrībai dažādas savas ne visai populāras aktivitātes, visai bieži atsaucas uz ‘pasaules praksi’. Pasaules praksē ir visai bieži novērojama valdības vadītāju atvainošanās pilsoņiem par to ka valsts kritiskos brīžos nav spējusi tos aizsargāt no militāra vai sociāla rakstura nelaimēm. Pasaules praksē bagātākas valstis izmaksā arī kompensācijas. Piemēram Kuveita katram pilsonim par Sadama Huseina iebrukumu izmaksāja pa $ 2000 uz deguna. Polijas prezidents pirms apmēram 3 gadiem TV uzstājoties ar asarām acīs atvainojās saviem pilsoņiem par to ka tik daudzi bijuši spiesti emigrēt. No Polijas emigrēja aptuveni 2 milj. Domāju ka % salīdzināt ar LV pat nebūtu jēgas par cik Polijā ir vairāk kā 40 milj. iedz. Ja Latviju būtu atstājuši tikai 5%, tad to pat nepamanītu. Bērziņam vadoties no pasaules prakses un ņemot piemēru no citu valstu vadītājiem, kuri atvainojušies ir pat par apstākļiem ko nebija iespēju ietekmēt par plūdiem,ugunsgrēkiem,zemestrīcēm, militāriem incidentiem, bija pirmkārt pienākums atvainoties ekonomiskajiem bēgļiem par to ka LV kā valsts pat nav attaisnojusi savu pastāvēšanas jēgu, proti aizsargāt savus pilsoņus.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie