Diasporas konferencē jaunas idejas neizskan

Pirmdien, 1. jūlijā, Latvijas Saeimas namā turpinājās diasporas konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2013″. Konferences otrā diena iesākās ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Jāņa Kukaiņa uzrunām. Visi oratori pacilātā tonī runāja par to, cik svarīgi ir saglabāt saikni ar diasporu.

S. Āboltiņa kā galveno jau paveikto darbu diasporas labā minēja nesen pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus, kas pieļauj dubultpilsonību, savukārt Ž.Jaunzeme-Grende pastāstīja, ka 2012. gadā tautiešiem ārzemēs no Latvijas valsts budžeta bija atvēlēti 85 tūkst. Ls, bet šogad jau 340 tūkst. Ls, kas izlietoti Dziesmu svētkiem, lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu un jauniešu žūrija”, Latvijas mākslinieku koncertiem ārzemēs, nedēļas nogales skoliņām, kā arī diasporas bērnu vasaras nometnēm Latvijā.

Pēc amatpersonu uzrunām vārds tika dots Amerikas Latviešu apvienības pārstāvei Ilzei Garozai un Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēdētājai Lilijai Zobens. Kundzes savos referātos salīdzināja trimdu ar emigrāciju un izpelnījās nedalītu klātesošo uzmanību.
Pēc tam Tartu Universitātes pārstāvis Mārtiņš Kaprāns un Jānis Krēsliņš no Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas runāja par atmiņu politiku kā vienojošu faktoru. Uz miegu velkošos oratorus nomainīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilona Platonova un Latvijas Universitātes pārstāve Elīna Apsīte-Beriņa, klātesošajiem pastāstot par reemigrācijas plānu un statistiku.

Ap pusdienlaiku konferences dalībnieki sadalījās piecās darba grupās – “Projektu un organizāciju vadītāji”, “Jaunieši”, “Diasporas skolotāji un ārpusskolas aktivitāšu veidotāji”, “Komunikācijas platformas izveide” un “Kultūras darbinieki”.
Darba grupās aktīvi piedalījās arī Īrijas latvieši. Viskuplāk mūsējie bija pārstāvēti kultūras darbinieku darba grupā. Viena no šīs grupas darba vadītājām bija Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, bet tautas deju kopas “Karbunkulis” dejotāji Inga Rudzinska un Uģis Daņiļevičs darbojās šeit kā dalībnieki. Inguna Mieze strādāja izglītības grupā, Didzis Vilcāns – jauniešu grupā, bet portāls baltic-ireland.ie – komunikāciju grupā. Savukārt bijušais Īrijas latvietis, luterāņu mācītājs Uģis Brūklene bija izvēlējies projektu un organizāciju vadītāju grupu.
Konferences noslēgumā darba grupu vadītāji prezentēja paveikto. Lai arī grupu risināmie jautājumi bija ļoti dažādi, visi kā problēmu minēja informācijas trūkumu. Un te nu nevar nepiekrist, piemēram, diez vai Īrijā atradīsies daudz tādu vecāku, kuri būtu informēti par visām piecām diasporas bērniem paredzētajām nometnēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un notiks šovasar Latvijā. Tāpat grūti ir atrast informāciju par diasporai paredzēto finansējumu.
Kopumā vērtējot diasporas konferenci, jāsaka, ka radikāli jaunas idejas neizskanēja. Pamatā tika runāts par to pašu, kas jau apspriests iepriekšējo gadu konferencēs un semināros. Tomēr jācer, ka darba grupās izstrādātie priekšlikumi tiks sadzirdēti un agrāk vai vēlāk ieviesti dzīvē. Pirmos rezultātus varētu gaidīt nākošgad, līdzīgi, kā tas notika ar Repatriācijas likuma grozījumiem. Pirms diviem gadiem par Repatriācijas likuma grozījumiem neviens no valdības pat dzirdēt negribēja, bet 2013. gada pavasarī Iekšlietu ministrija izstrādāja jaunu repatriācijas likumu, kas paredz materiālo atbalstu arī tiem, kas ārzemēs būs nodzīvojuši vismaz desmit gadu, un tas, visticamāk, tiks iesniegts Saeimā.

Detalizēti ar diasporas konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2013″ materiāliem var iepazīties Saeimas mājaslapā.

FOTO: baltic-ireland.ie