Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs: ES jāīsteno kopīga diasporas politika

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar organizācijas „Eiropieši pasaulē” prezidentu Nīlu Jergenu Tēgersenu (Niel Jørgen Thøgersen) un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāju Aldi Austeru, lai pārrunātu nepieciešamību Eiropas Savienībā (ES) īstenot vienotu diasporas politiku, kas aizstāvētu eiropiešu demokrātiskās tiesības ne tikai ES, bet arī citviet pasaulē, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja ĀM Preses nodaļa.

„Eiropas Savienības pilsoņi, kuri dzīvo ārpus savienības robežām, nereti iekļūst situācijās, kuru atrisināšana ir ārpus vienas valsts vēstniecību kompetences, tāpēc būtu svarīgs Eiropas līmeņa organizācijas atbalsts,” tikšanās laikā pauda ārlietu ministrs E. Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs piekrīt organizācijas „Eiropieši pasaulē” prezidentam Nīlam Jergenam Tēgersenam, ka, neskatoties uz to, ka ārpus ES dzīvo no 50 līdz 90 miljoni eiropiešu, diasporas jautājumam ES institūciju līmenī nav pievērsta atbilstoša uzmanība. Tikšanās laikā puses vienojās, ka ir nepieciešams ES īstenot vienotu diasporas politiku, pārstāvot ne tikai nacionālas, bet visas Eiropas kompetences.

Diasporas politikas mērķis būtu strādāt ne tikai pie efektīvas atgriešanās politikas īstenošanas ārpus savienības robežām dzīvojošajiem eiropiešiem, bet uzlabot arī atbalsta iespējas ES pilsoņiem visā pasaulē – nodrošinot efektīvu konsulāro palīdzību, savstarpējo augstskolu diplomu atzīšanu, vienādas biznesa, izglītības un kultūras saņemšanas iespējas.

Lai iecerēto panāktu, nākamajā Eiropas Komisijā būtu jāiekļauj kāda Eiropas komisāra atbildībā Eiropas diasporas jautājumi, kā arī Eiropas Parlamenta Pilsonisko brīvību, Iekšlietu un Tieslietu komitejām šie tēma būtu jāpārņem savā kompetencē.

Tikšanās laikā puses vienojās, ka diasporas jautājumi būtu jāaktualizē, gatavojoties Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, rīkojot Ārlietu ministrijas organizētas ES amatpersonu darba grupas sanāksmes, kā arī jāturpina darbs, aktualizējot diasporas jautājumus arī prezidentūras laikā, piemēram, rīkojot augsto amatpersonu konferenci.

Saskaņā ar zinātnieka Mihaila Hazana pētījumu „Latvijas migrācijas mainīgā seja no 2000. – 2010. gadam”, 21. gadsimtā no Latvijas ir izbraukuši apmēram 200 000 valstspiederīgo jeb 9% no visiem iedzīvotājiem. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā vidēji 100 000, ASV ap 15 000, Kanādā 26 000, Īrijā 30 000, Zviedrijā 30 000, Austrālijā 25 000, Krievijā 20 000, Brazīlijā līdz 20 000, Vācijā vairāk nekā 20 000, Izraēla 10 000, Norvēģijā 6000 un Spānijā 6500 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

FOTO: baltic-ireland.ie