Saeima pirmajā lasījumā pieņem 2015.gada valsts budžeta projektu

Latvijas Saeima ceturtdien, 11. decembrī, pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Par valsts budžetu 2015. gadam”, likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam”, kā arī 19 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Valsts budžeta projektam noteikta steidzamība, un to galīgajā lasījumā Saeima skatīs 17. decembrī.

Nākamā gada budžeta projektā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 7,25 miljardu eiro, bet izdevumi 7,47 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Salīdzinājumā ar 2014. gadu nākamajā gadā paredzēts 283 miljonu eiro liels izdevumu palielinājums, ņemot vērā gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus, gan arī jaunās iniciatīvas. Savukārt ieņēmumu palielinājums – 208 miljonu eiro apmērā.
Kā prioritātes nākamā gada valsts budžeta projektā izvirzītas sociālā un nacionālā drošība, tostarp pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai, un valsts aizsardzības spēju stiprināšana.

2015. gada valsts budžeta projektā paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu politiku un necelt nodokļu likmes, ieņēmumus nodrošinot galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un uzlabojot nodokļu administrēšanu.
Lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nākamgad no līdzšinējiem 320 uz 360 eiro plānots palielināt minimālās darba algas apmēru. 2015. gadā no valsts budžeta tam būs nepieciešami 7,9 miljoni eiro.
Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu no nākamā gada 1. janvāra no 24 uz 23% tiks samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.
Paredzēts arī, ka par apgādībā esošu personu līdz 19 gadu vecumam, kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē un kas vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu, varēs piemērot atvieglojumu par apgādājamām personām.
Izmaiņas nākamgad paredzētas pabalstu jomā, jo plānots atcelt visus 2009. gadā noteiktos ierobežojumus slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.
Ģimenes valsts pabalstu no nākamā gada plānots diferenciēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē, un par pirmo bērnu tas būs 11,38 eiro, par otro bērnu 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem 34,14 eiro.
Papildu finansējums paredzēts, lai varētu sniegt atbalstu plašākam lokam bērnu, kas slimo ar celiakiju, un vardarbībā cietušo pilngadīgo personu un personu, kas pašas veikušas vardarbību, rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī paredzēts palielināt valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm.
Lai uzlabotu situāciju mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju sociālajā nodrošinājumā, no nākamā gada, plānots mainīt nodokļa sadalījumu pa konkrēto nodokļu budžetiem, lielāko daļu novirzot sociālajām iemaksām. Saskaņā ar iepriekš pieņemto lēmumu mikrouzņēmuma nodokļa likme 2015. gadā noteikta 11, 2016. gadā – 13, bet 2017. gadā – 15% apmērā.
Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, paredzēti vairāki pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanas jomā – informācijas apmaiņas uzlabošana starp finanšu iestādēm, nodokļu administrācijas kapacitātes stiprināšana, personiskās atbildības noteikšana kapitālsabiedrības valdes loceklim par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, skaidras naudas darījumu aizliegums nodokļu parādniekiem, informatīvu deklarāciju ieviešana līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī biedrību saimnieciskās darbības nodalīšana no darbības, kuras mērķis ir peļņas gūšana.
Nākamgad papildu finansiāls atbalsts paredzēts vairākiem pasākumiem, tostarp latviešu diasporas un Latvijas bērnu kopīgajām nometnēm Latvijā, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai un mūsu valsts simtgades svētku satura veidošanai, kā arī izstādes „Stūra māja” darbības pagarināšanai.

Papildu finansējums paredzēts arī vairākām iniciatīvām aizsardzības jomā, tostarp paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai, zemessardzes attīstībai un paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei, speciālo uzdevumu vienību spēju attīstībai, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstībai.
Nākamgad papildu finansējums paredzēts gan būvniecības nozares valsts kontrolei, gan Drošības policijas kapacitātes stiprināšanai valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, gan arī Valsts policijas sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai Eiropas policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā un civilo ekspertu dalībai starptautiskajās civilajās misijās un operācijās.
Veselības jomā finansējums plānots arī, lai mazinātu rindas uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinātu stacionāro pakalpojumu pieejamību, tostarp plānveida hospitalizāciju, uzlabotu kompensējamo medikamentu un materiālu, kā arī reto slimību medikamentozās ārstēšanas sistēmu, kā arī e-veselības sistēmas attīstībai un uzturēšanai.
Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu budžeta projekta otrajam lasījumam Saeima noteica 12.decembra pulksten 10.00.

FOTO: baltic-ireland.ie