Segregācija Īrijas vidusskolās nav izskausta

Katrs astotais Īrijas vidusskolnieks ir dzimis ārzemēs, atsaucoties uz Izglītības un prasmju departamenta datiem, vēstī The Irish Times. 2014./2015. mācību gadā otrā līmeņa skolās mācījās nepilni 45000 ārvalstīs dzimuši studenti, no kuriem lielākajai daļai (22,5%) dzimtene ir Apvienotā Karaliste. Tālāk seko Polijā (14,6%), Lietuvā (5,7%), ASV (5,5%) un Nigērijā (5,2%), Spānijā (4,9%), Filipīnās (3,8%), Rumānijā (3,2%) un Latvijā (3%) dzimušie.

Izglītības un prasmju departamenta dati liecina, ka pagājušajā mācību gadā Īrijas vidusskolās mācījās 1346 studenti, kuri dzimuši Latvijā.
Ārzemēs dzimušajiem studentiem skolās pēc nepieciešamības tiek nodrošinātas papildus angļu valodas stundas. Līdz ar to, beidzot vidusskolu, viņi ir pilnībā gatavi kārtot gala eksāmenus.

Lai uzlabotu ārzemēs dzimušo studentu iekļaušanos Īrijas skolu sistēmā, profesors Dympna Devine iesaka Īrijas izglītības sistēmai atteikties no skolnieku dalīšanas dažādās grupās. Vēsturiski Īrijā ir izveidojusies situācija, kad zēni un meitenes mācās atsevišķās skolās, tāpat ir skolas, kurās priekšroka tiek dota katoļticīgajiem, un ir bijuši nodalīti bērni ar mācīšanās grūtībām. Tagad daudzviet veidojas situācija, kad kāda skola, kurā mācās daudz ārzemnieku, tiek dēvēta par “imigrantu skolu”, tādējādi turpinot iesīkstējušo paradumu atdalīt. Īrijas valdības plāns atbrīvoties no katoļu patronāžas nebija ilgtspējīgs risinājums, jo tādējādi netika novērsta segregācijas problēma, norādīja profesors. Mēs dzīvojam arvien globālākā un kosmopolītiskākā pasaulē un tam būtu jāatspoguļojas mūsu skolu sistēmā, secina Dympna Devine un piebilst, ka, veidojot tādu izglītības sistēmu, kas ir iekļaujoša un sadarbojas ar tiem, kuri ir atšķirīgi, mēs varam uzzināt vairāk par sevi.

FOTO: baltic-ireland.ie