Pētījums: Diasporas iesaistes veicināšanai nepieciešama elektroniskā balsošana

Diasporas iesaistes veicināšanai īpaši svarīgas ir attālinātās līdzdalības formas, kā “ManaBalss.lv” un elektroniskā balsošana, secināts Eiropas Latviešu apvienības (ELA) un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) veiktajā pētījumā “Latvijas diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības potenciāls Eiropā”.

Pētījumā, kurā padziļināti analizēti plašā aptaujā gūti dati par Eiropā dzīvojošo Latvijas izbraucēju pilsonisko un politisko aktivitāti Latvijā, savās mītnes zemēs Eiropā, kā arī Eiropas Savienības līmenī un līdzdalību veicinošiem vai kavējošiem objektīviem un subjektīviem faktoriem, secināts, ka diaspora nav neaktīva, bet izvēlas konkrētajai situācijai piemērotākās līdzdalības formas.
Savukārt lai veicinātu diasporas iesaisti, svarīgas attālinātās līdzdalības formas, kā arī elektroniskā balsošana.
Kā skaidroja LU FSI Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa, diasporas pārstāvjiem raksturīgi, ka tie aktīvi seko līdzi tam, kas notiek Latvijā, īpaši sociālajos tīklos, kā arī izmantojot nacionālos plašsaziņas līdzekļus. Tāpat diasporas pārstāvji ļoti cītīgi seko līdzi valsts iestāžu sniegtajai informācijai.
“Ja raugāmies uz iesaisti Latvijas politiskajā dzīvē, 54% respondentu norādījuši, ka piedalījušies pēdējās parlamenta vēlēšanās. Tāpat liela daļa parakstījuši kādu iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv”, atsevišķos gadījumos viņi arī paši ierosinājuši šādas iniciatīvas,” viņa sacīja.
Tomēr diasporas pārstāvji salīdzinoši reti sazinājušies ar Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonām vai politiķiem, pārstāvot diasporas intereses. Kopumā ar politiķiem sazinājušies aptuveni 8% respondentu.

Kā klāstīja Mieriņa, vislielākā iespēja piedalīties aktivitātēs ir tādos gadījumos, ja tas neprasa atrašanos uz vietas, līdz ar to īpaši nozīmīgas ir dažādas platformas.
Vērtējot to, kas ietekmē diasporas aktivitāti, secināts, ka tas lielākoties ir arī sociālais slānis.
“Vadītāji politiskajā un sabiedriskajā dzīvē piedalās aktīvāk nekā vairums zemāku profesiju, izņemot vadošos speciālistus, pārstāvji. Izteikti mazaktīvi uz Latviju vērstajās aktivitātēs ir iekārtu un mašīnu operatori vai izstrādājumu montieri un vienkārši strādnieki. Diasporas aktivitātēs – nedaudz mazāka noslāņošanās,” secinājuši pētījuma veicēji.
Viņi arī norādījuši, ka diasporas sievietes Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē iesaistās mazāk. Savu ietekmi atstājusi arī nodarbošanās – salīdzinoši aktīvi ir studenti, strādājošie, pašnodarbinātie un pensionāri.
Attiecībā uz tautību latvieši diasporas aktivitātēs iesaistās nozīmīgi biežāk nekā krievi. Krievu respondenti piedalās arī par 15% mazāk Latvijas politisko un sabiedrisko aktivitāšu, tomēr pētnieku ieskatā atšķirība nav statistiski nozīmīga.
Aktīvākie ir arī tie, kuri aizbrauca no Latvijas pirms 1991.gada vai ir jau dzimuši ārpus Latvijas. Mazāk aktīvi mītnes zemes procesos ir tie, kuri ieradās ārvalstīs 2012.gadā vai vēl nesenāk.
Tāpat diasporas aktivitāšu skaits, kurās piedalījušies galvaspilsētā dzīvojošie, ir ievērojami lielāks nekā citās apdzīvotās vietās, īpaši mazpilsētās, ciematos vai laukos. Mītnes zemes izvēle aktivitāti neietekmē, uzskata pētnieki.

Attiecībā uz sociālajiem tīkliem tie, kuri jūtas piederīgi vietējās apkaimes un mītnes zemes iedzīvotājiem un kuriem ir vietējie draugi, līdzdarbojas mītnes zemē aktīvāk nekā tie, kuriem draugu starp vietējiem nav, secināts pētījumā.
“Vietējie draugi veicina arī uz Latviju vērsto aktīvismu, bet draugi no Latvijas – diasporas aktīvismu,” norādīja pētnieki.

Pētījums norisinājās no šā gada 17.jūnija līdz 18.jūlijam, tajā kopumā piedaloties 2163 respondentiem.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS