Latvijai politikas līmenī jāapzinās diasporas potenciāls

Šodien, 18. janvārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uz sēdi bija aicinājusi Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) vadošo pētnieci Intu Mieriņu. Lai izvērtētu iespēju uzlabot Latvijas diasporas politiku, sēdes laikā tika skatīti citu valstu piemēri diasporas politikas jomā.

Tiekoties ar komisijas deputātiem, LU DMPC vadošā pētniece Inta Mieriņa norāda uz tendenci, ka no Latvijas emigrē izglītoti un profesionāli speciālisti, tādēļ jāapzinās diasporas potenciāls inovāciju un arī eksporta jomā.
Citu valstu pieredze rāda, ka diasporas politikas veidošanā pastāv dažāda pieeja. Ir valstis, kuras fokusējas uz ciešu saišu uzturēšanu ar diasporu un remigrācija ir tikai kā papildus ieguvums, savukārt citi koncentrējas uz atbalsta pasākumiem tieši remigrācijas veicināšanā. Tā piemēram, Igaunijā materiālais atbalsts tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem diasporas un remigrācijas politikas pamatprincipiem. Pētnieki norāda, ka Latvijas gadījumā primārais ir saiknes uzturēšana ar diasporu, nodrošinot valodas un kultūras apguvi. Tāpat nevajadzētu īpaši segmentēt iedzīvotāju grupas, kuru remigrāciju veicināt. Drīzāk jārada sadarbības iespējas uzņēmējdarbībā un citās jomās.

Pētījumā tiek izvirzīts ieteikums definēt vienu ministriju, kas koordinētu sadarbību ar diasporu. Tas veicinātu arī ekonomisko sadarbību. Līdztekus tam jārūpējas par valodas apguves nodrošināšanu diasporā, kā arī informācijas un konsultāciju nodrošināšanu tiem, kuri vēlas atgriezties.

Komisija turpina darbu pie sabiedrības saliedētības un integrācijas pamatprincipu izstrādes, kur viens no aspektiem ir arī diasporas politika. Kā norāda priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, komisijai jāsniedz savs redzējums un jāizvirza virsuzdevumi diasporas politika uzlabošanā.

FOTO: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija