I. Antāne: diasporas potenciāls un zināšanas tautsaimniecības attīstībā tiek izmantotas nepiedodami maz

Latvija transporta infrastruktūras jomā kūtri izmanto Eiropas Investīciju bankas piedāvātos investīciju instrumentus, secināts latviešu diasporas finanšu un ekonomikas ekspertu diskusijā par transporta un loģistikas jomas izaicinājumiem un iespējām Latvijā un Eiropā. Latvija šīs iespējas izmantojusi trīskārt mazākā apjomā kā Lietuvā un simtkārt mazākā kā Polijā.

Finanšu nozares profesionāļu diskusijas Luksemburgā 10.martā notika pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas sadarbībā ar asociāciju “Luksemburga Latvija,” un tajās ar savu eksperta redzējumu dalījās Luksemburgā bāzētās globālās loģistikas kompānijas CargoLux finanšu analītiķis Mihals Sapovalovs, Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne, Eiropas Investīciju Bankas transporta nozares eksperts Vigo Legzdiņš un citi Luksemburgā strādājošie Latvijas finanšu un ekonomikas speciālisti no dažādām Eiropas Savienības un privātajām finanšu struktūrām un jaunuzņēmumiem.
Inga Antāne uzsver, ka ārvalstīs strādājošo augsta līmeņa latviešu profesionāļu zināšanas, pieredze un potenciāls Latvijas tautsaimniecības, tanī skaitā arī transporta un loģistikas attīstības veicināšanai, līdz šim izmantoti nepiedodami maz. Sadarbība ar šiem augsta līmeņa profesionāļiem, kā arī sadarbība ar latviešu diasporu ekonomikas jomā līdz šim notikusi galvenokārt “uz papīra”.
“Transporta ceļi ir valsts ekonomikas asinsrite, taču šobrīd viens no transporta posmiem – autoceļi, atrodas uz sabrukuma robežas. Autoceļu katastrofālais stāvoklis ir risks arī tranzīta kravu plūsmai, un līdz ar to var nest ievērojamus zaudējumus arī Latvijas ekonomikai kopumā. Šajā gadījumā mums ir jādomā, vai nu par jaunu finanšu instrumentu izveidi, vai jau esošo, kā piemēram, EIB piedāvāto pakalpojumu izmantošanu. BATL jau vairākkārt aicinājusi Latvijas valdību noteikt transportu un loģistiku par vienu no valsts ekonomikas prioritātēm, tomēr dzirdīgas ausis līdz šim tā arī nav radusi. Tikmēr, piemēram, Luksemburga transportu un loģistiku noteikusi starp valsts ekonomikas prioritārajiem attīstības virzieniem, un tam pakārtoti Luksemburgas universitāte pat tik tikko izveidojusi speciālu nozares maģistrantūras studiju programmu. Arī Latvijai ir visas iespējas uzstādīt attiecīgus tautsaimniecības mērķus un tiem pakārtoti strādāt pie valsts ekonomiskās izaugsmes ,” saka BATL prezidente Inga Antāne.

Arī Luksemburgā strādājošais Vigo Legzdiņš, kurš ilgus gadus bijis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, kā arī pildījis “Valsts autoceļu uzturētājs” vadītāja amatu, atzīst, ka “transporta infrastruktūras investīciju jomā uz vairuma citu Eiropas valstu fona Latvijai šobrīd raksturīga ļoti liela pieticība”.
Savukārt ELA prezidija pārstāve Elīna Pinto norāda, ka diskusijas skaidri apliecināja diasporas profesionāļu starptautiskajā pieredzē sakņoto zinātību, kas varētu tikt piesaistīta Latvijas izaugsmei, ja valsts tam rastu atbilstošu konsultatīvu formātu. “Mūsdienu Eiropas mobilitātes apstākļos Latvija tikai iegūs, ja politikas veidotāji un sabiedrība spēs pārvarēt aizspriedumus pret aizbraucējiem kā “pazudušajiem dēliem”. Spilgts piemērs tieši pretējam ir Latvijas profesionāļi ārvalstīs, kas arvien ciešāk sadarbojas un dalās savā redzējumā par Latvijas iespējām un izaicinājumiem,” uzsver E.Pinto.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka fiskālās disciplīnas argumenti, ES prasībām neatbilstošas iepirkumu procedūras, stratēģiska politiska lēmuma trūkums par ieguldījumiem infrastruktūrā un ES grantu “adata” – tie ir faktori, kas Latviju kavējuši gudri kombinēt Eiropas līdzekļu piešķīrumus un aizdevumus savlaicīgiem ilgtermiņa uzlabojumiem infrastruktūrā, kas celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tika norādīts arī uz privāto apdrošināšanas un pensiju fondu piemēriem Eiropā, ka pie attiecīga valsts lēmuma veikt ieguldījumus autoceļu un vilcienu tīkla uzlabojumos līdzekļi šādiem mērķiem var ar valsts garantiju tikt piesaistīti arī no šādiem fondiem, tos kombinējot ar ES investīcijām. Savukārt ieskats globālā kravu aviopārvadājumu uzņēmuma CargoLux darbā ļāva izvērtēt stratēģiju, riskus un risinājumus, kas saistīti ar pasaules mēroga konteinerpārvadājumu veikšanu, un apspriest Latvijas iespējas iekļauties globālā multimodālo pārvadājumu sistēmā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Šī bija jau trešā reģionālā finanšu nozares profesionāļu tīklošanās iniciatīva, kas notika ELA paspārnē. Nākamais reģionālais diasporas finanšu un ekonomikas tīklošanās forums tiek plānots jūnijā Londonā, bet jūlijā diasporas pārstāvji pulcēsies Eiropas Latviešu kongresā Rīgā un Stokholmā.

FOTO: baltic-ireland.ie