ELA: Valstij pamazām veidojas izpratne par to, ka attiecības ar diasporu jāveido tālredzīgi

Valstij pamazām veidojas izpratne par to, ka attiecības ar diasporu nav vienas dienas vai viena gada jautājums, bet ka tās jāplāno un jāveido tālredzīgi, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.
Viņa atzinīgi novērtēja Ārlietu ministrijas (ĀM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panākto vienošanos, kas nosaka, ka finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums.

Tomēr vienlaikus viņa pauda cerību, ka šis paziņojums nav tikai pirmsvēlēšanu solījums.
“Laikā, kad valstis visā pasaulē cīnās par cilvēkresursiem un zināšanām, un, lai mēs varētu uzturēt latvisko izglītību, identitāti un iesaisti tautsaimniecībā, ir vajadzīgs ilgtermiņa redzējums. Ceram, ka šis paziņojums nav pirmsvēlēšanu solījums, un gaidām, kad tas tiks nostiprināts mūsu budžeta plānojumā, proti, ka no vārdiem tiks pāriets pie konkrētiem darbiem,” uzsvēra Pinto.
Tāpat ELA vicepriekšsēde norādīja, ka pirmā Eiropas Latviešu kongresa laikā no valdības pārstāvju puses tika minēts, ka plānots palielināt finansējumu diasporas skolām, lai uzturētu latviešu valodu diasporā. Pēc viņas domām, tas ir būtisks solījums, tomēr arī šajā gadījumā Pinto cer, ka tas nav tikai tukšs solījums un nauda netiks atņemta citiem mērķiem, piemēram, diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanai.

Pinto skaidroja, ka šobrīd diasporas atbalsta finansējums reizi gadā vai trīs gados tiek atjaunots kā jaunās politikas iniciatīvas un tām katru reizi ir jākonkurē ar visdažādāko ministriju, kuras rūpējas par diasporu, pamatdarbu prioritātēm.
“Piemēram, Kultūras ministrijas prioritāšu sarakstā diaspora nav pirmajās trīs vietās. Ja šī cīņa visu laiku notiek, tas ir milzīgs resursu patēriņš un liedz mums kā diasporas organizācijām, piedāvāt noturīgus risinājumus, lai valdības vēlmes tiktu īstenotas. Ja tiek veidots šādas tālredzīgs plānojums, tad varam stratēģiskāk vienoties ar valsti, kurā virzienā nauda tiek izlietota un kā to darīt pārskatāmāk un efektīvāk,” uzskata Pinto.
Jau ziņots, finansējums diasporas atbalsta pasākumiem turpmāk valsts budžetā tiks iekļauts kā ikgadēji pamatizdevumi jeb bāzes finansējums, paredz Ārlietu ministrijas (ĀM) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) panāktā vienošanos. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notikušajā Eiropas Latviešu kongresā ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka, nosakot finansējumu diasporas atbalstam valsts budžetā kā ikgadējos pamatizdevumus, tiks nodrošināta stabilitāte, iespēja plānot ilgtermiņa projektus un pārtraukta līdzšinējā nenoteiktība.

FOTO: baltic-ireland.ie