ĀM apspriež aktualitātes sadarbībā ar diasporu

6. februārī Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneri diskutēja par diasporas budžetu, reģionālās attīstības pasākumiem remigrācijas veicināšanai, kā arī apmainījās ar informāciju par diasporas likuma izstrādes procesu, Eiropas Latviešu kongresa ceļa kartes īstenošanu, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju ikgadējo forumu (PLEIF) 28.-29. jūnijā Valmierā un citiem diasporai aktuāliem jautājumiem.

Sēdi vadīja Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kurš atzīmēja, ka Latvijas diaspora ārvalstīs šobrīd ir tik liela kā nekad, un tā nekad nav bijusi tik dažāda, kā tā ir šobrīd. Ir nepieciešams likumisks pamats valsts un diasporas sadarbībai. Diasporas likuma mērķis ir noteikt, ka sadarbība ar diasporu un atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties, ir valsts pienākums. Ārlietu ministrija atbalsta, ka diasporas likuma projekta izstrādē iesaistās arī diasporas organizācijas, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju ilgtspējīgai valsts un diasporas sadarbībai. Lai veicinātu tālāk Latvijas valsts un savas diasporas skaidras un ilgtermiņa attiecības, ir būtiski sagatavot juridisko bāzi Latvijas diasporas atbalstam.
Sēdes ievadā vēstnieks Atis Sjanīts sveica jaunajā amatā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, uzsverot, ka tādējādi PBLA valde ir apliecinājusi augsto novērtējumu darbam, ko Kristīne Saulīte paveikusi kā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde, kā arī bijušā PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa vietniece. Galvenie izaicinājumi gan Ārlietu ministrijai un citām valsts institūcijām, gan arī PBLA kā diasporas reģionālajai organizācijai nākamajos gados būs līdzīgi – stiprināt valsts un diasporas sadarbību.
Šogad ir palielinājies diasporas budžets, būtiski pieaugot latviskajai izglītībai paredzētajam finansējumam. Darba grupā Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji apmainījās ar aktuālo informāciju par diasporas atbalstam pieejamā finansējuma izlietojumu šim un nākamajam gadam. Darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka diasporas politikas īstenošanai piešķirtajam finansējumam jābūt iekļautam valsts budžeta bāzes finansējumā, lai nodrošinātu ilgtermiņa plānošanu un diasporas atbalsta ilgtspēju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja ar reģionālās attīstības aktuālajiem pasākumiem remigrācijas veicināšanai, prezentējot pilotprojektu, kurā jaunās politikas iniciatīvas ietvaros jau šī gada februārī katrā plānošanas reģionā darbu uzsāks reģionālais koordinators. Pilotprojekts paredz arī remigrantu atbalsta programmu uzņēmējdarbībai un personīgā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās savā iepriekšējā dzīvesvietā, dodot iespēju pieteikties atbalstam katrā plānošanas reģionā četriem projektiem līdz 9000 EUR apmērā katram. Pilotprojekta rezultāti veicinās labāku izpratni par remigrācijai nepieciešamo atbalstu un līdzekļiem.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija vicepriekšsēde Elīna Pinto informēja par sasniegto Eiropas Latviešu kongresa rezolūciju izpildē un ceļakartes pasākumu īstenošanā, aicinot realizēt iniciatīvas, kas pašlaik ir būtiskas ne tikai tautiešiem Eiropā, bet visā pasaulē. Īstenojot pagājušā gada jūlijā Rīgā un Stokholmā notikušā kongresa ceļakarti, plānots turpināt darbu nākamā kongresa organizēšanai.

Sēdes dalībnieki tik informēti, ka Ārlietu ministrija arī šogad atbalstīs Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju ikgadējo forumu (PLEIF). Tā mērķi ir veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, biznesa attiecību veidošanos un tirdzniecības sakarus, kā arī inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti, stiprinot Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu piederību Latvijai. PLEIF organizēšanu ik gadus atbalsta arī PBLA un šī gada forums ir viens no Latvijas simtgades pasākumiem. Tajā tiks diskutēts par eksporta iespējām uz ASV un Āziju, kā arī par remigrācijas praktiskajiem aspektiem saistībā ar uzņēmējdarbību. Foruma apmeklētāji tiek aicināti laicīgi reģistrēties dalībai forumā un sekot līdzi jaunākai informācijai par pasākuma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv.

Darba grupas sēdē piedalījās PBLA valdes un Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekļi, kā arī pārstāvji no Kultūras, Izglītības un zinātnes, VARAM un Ekonomikas ministrijām, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Latvijas Pašvaldību savienības un remigrantu biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

FOTO: Ārlietu ministrija