Otrdiena, 17. septembris, Varda dienas: Vera, Vaira, Vairis

Saeimā vēlas atsākt diskusiju par likumā noteikto diasporas definīciju draugiem.lv

- 12.12.2018

img_3174Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, runājot par rītdienas plenārsēdē skatāmo deputātu ierosinājumu Diasporas likumā sašaurināt diasporas definīciju, izskanēja aicinājums atsāk diskusijas par šo definīciju.
Patlaban likumā diaspora definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”, tomēr priekšlikums paredz izsvītrot daļu “un citi, kam ir saikne ar Latviju”.

Trīs nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze rosina šo definīciju sašaurināt.
Šodien komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) aicināja vairākas uzaicinātās personas īsi izteikt savu viedokli par deputātu ierosinājumu, jo deputātiem rīt būšot jābalso par to, un neliela diskusija varētu palīdzēt izlemt.
Viens no likumprojekta iesniedzējiem, deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) bija neizpratnē, kāpēc šodien par jautājumu tiek diskutēts, ņemot vērā, ka Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus izmaiņām likumos, turklāt tā neesot ieraksta prakse par priekšlikumiem rīkot komisijas sēdes.
Šim viedoklim pievienojās arī Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš norādīja, ka iepriekš sašaurināto definīciju piedāvāja Saeimas Juridiskais birojs, bet deputātu balsojums bija vienāds gan par, gan pret pusē.
Arī diasporu pārstāvošo organizāciju – Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) – vidū viedoklis par paplašināto vai sašaurināto definīciju dalās.
PBLA priekšsēdētāja Kristīne Saulīte sēdē sacīja, ka organizācija vēlas, lai ar likumu tiek atspoguļota reālā diaspora, nevis caur likumu tiek risinātas “visas Latvijas problēmas”. Saulīte uzskata, ka patlaban likumā noteiktā definīcija pieļaus, ka par diasporu var tikt atzīti arī nepilsoņi, kuri “potenciāli varētu būt nelojāli”.
Savukārt ELA prezidija pārstāvis Kristaps Grasis sacīja, ka pārstāv viedokli, ka diasporas definīcijai jābūt pietiekoši plašai, lai neizslēgtu jebkāda veida “latviešu cilvēkus”, kuriem nav iespējas apliecināt savu saistību ar Latviju.
Par grūtībām saistībā ar patlaban Diasporas likumā paredzēto definīciju sēdē informēja arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, aicinot atbalstīt Saeimā iesniegto likumprojektu, kas sašaurina definīciju.
Tikmēr deputāts Artis Pabriks (AP) uzskata, ka nav nepieciešams vērt vaļā nupat prezidenta izsludināto Diasporas likumu, jo būtu jāļauj likumam darboties, lai saprastu, kā tas strādā. Tāpat Pabriks uzsvēra, ka likums netika pieņemts, lai kādai institūcijai atvieglotu darbu, bet, lai atbalstītu diasporu.

Kā ziņots, priekšlikumu grozījumiem Diasporas likumā iesnieguši trīs nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Šajā parlamentā, protams, ka ir savādāks politisko spēku līdzsvars, un mēs to ļoti labi redzējām balsojumā par ANO Migrācijas kompaktu. Es ceru, ka vairāk ir konservatīvi un nacionāli noskaņotu deputātu, kuri varētu pieņemt šaurāku definīciju,” pauda Krauze.
Savukārt deputāts Kols, pamatojot priekšlikumu sašaurināt definīciju, sacīja, ka saikne var būt emocionāla, juridiska, tiesiska. Tādējādi varot izvērsties diskusijas, vai, piemēram, termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējs ir mūsu diasporas pārstāvis, jo viņam ir juridiska saikne ar Latvijas valsti, vai arī, piemēram, Itālijas pilsonis, kam patīk Latvijas opera jeb viņš ar to izjūt emocionālu saikni, ir diasporas loceklis.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija Diasporas likuma grozījumus vēl nav apspriedusi. Partijas līderis Jānis Bordāns arī šaubās, vai diasporai piederīgo loks jāsašaurina. “Izslēgt šos cilvēkus varētu nozīmēt arī to, ka mēs paši atsakāmies no ieguvumiem Latvijai. Bet šis jautājums ir diskutējams,” sacīja Bordāns.
Līdzīgi domā arī “Jaunās Vienotības” deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš 12.Saeimā bija atbildīgs par Diasporas likuma virzīšanu. “Es esmu vienmēr uzskatījis – ja cilvēks patiešām grib būt daļa no Latvijas un uzskata sevi kā daļu no diasporas, mums nevajadzētu viņus tādā sīkumainā veidā izslēgt. Bet atkal, vai tas galu galā kaut ko mainīs? Tas efekts nebūs liels. Es nedomāju, ka tas kaut ko izmainīs, piemēram, starp diasporas organizācijām ārzemēs,” sacīja Kalniņš.

Saeima Diasporas likumu jau ir pieņēmusi, tas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie