Pirmdiena, 14. oktobris, Varda dienas: Minna, Vilhelmīne

Deputāti apšauba sabiedrisko mediju pieprasīto līdzekļu apjomu satura nodrošināšanai diasporā draugiem.lv

- 18.09.2019

img_3174Latvijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien vienojās lūgt Ministru kabinetam precizēt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu likumprojektam pievienoto anotāciju, no tās izņemot sabiedrisko mediju izstrādāto tāmi satura nodrošināšanai diasporā.

Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā likumprojektā, kas iepriekš apstiprināts valdībā, līdztekus anotācijai ir arī grozījumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķins, norādot, ka satura nodrošināšanai 2020.gadā papildus nepieciešami 805 903 eiro.
Kā izriet no likumprojektam pievienotās tāmes, Latvijas Televīzijai (LTV) papildu nepieciešami 658 400 eiro. Šāda summa veidojusies, paredzot dažādus uzdevumus LTV. Piemēram, četru raidījumu ražošanas izmaksas vienā mītnes zemē izmaksātu 80 000 eiro. Savukārt servera iegāde diasporas kanāla programmas materiālu izvietošanai un programmu izlaidei izmaksātu 155 000 eiro.
Latvijas Radio būtu nepieciešami 147 503 eiro. Par šo naudu, tērējot 10 000 eiro, radio Ziņu dienests varētu doties komandējumos, veidojot papildu saturu. Savukārt, piemēram, Latvijas Radio 5 radījums “Rokas stiepienā” izmaksātu 15 735 eiro.
Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) norādīja, ka, viņaprāt, šī tāme “ir ļoti uzpūsta”. “Skatoties budžeta ailes , rodas jautājums par pieprasītā finansējuma pamatotību. Četriem raidījumiem paredzēti 80 000 eiro?” brīnījās deputāts.
Viņš uzsvēra, ka šī nauda “savās kabatās” būtu jāmeklē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kurai piešķirti papildu līdzekļi.
Arī deputāte Linda Liepiņa uzsvēra, ka tāmes cipari izskatās “diezgan smieklīgi”. “Piemēram, servera iegāde diasporas raidījumiem par 155 000 eiro. Vai mums tiešām nav serveru? [..] Patlaban man tas izklausās pēc nesaimnieciska uzņēmuma vadītāja pieprasījuma,” konstatēja Liepiņa.
Deputāti secināja, ka, ja iesniegtā likumprojekta anotācijā tiks saglabāta tāme, tā varētu iegūt likuma spēku. Tāpēc deputāti vienojās lūgt Ministru kabinetam precizēt likumprojekta anotāciju, no tās izkļaujot finanšu aprēķinu par nepieciešamajiem līdzekļiem.
Plānots, ka labotā anotācija komisijai jāiesniedz līdz 30.septembrim.

Kā ziņots, grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā mērķis ir veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, kā arī paplašināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un nodrošināt to pakalpojumu pieejamību diasporai.
Pašreiz spēkā esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēta kārtība sabiedriskā pasūtījuma veidošanai, taču tajā nav ņemta vērā diaspora kā Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu patērētāju mērķgrupa un tās intereses. Tāpēc izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz gan iespēju Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamību atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pasūtījuma gada plāniem nodrošināt arī Latvijas diasporas mītnes zemēs, gan ar diasporu saistītas norises atspoguļot Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu saturā.
Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu (805 903 eiro 2020.gadā, 650 979 eiro – 2021. un katrā nākamajā gadā) diasporas horizontālās prioritātes ietvaros pieprasījusi Ārlietu ministrija.
Atbilstoši Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānam jau tiek sniegts atbalsts diasporas medijiem, lai tie sniegtu savu redzējumu par diasporai būtiskiem jautājumiem, kā arī Latvijas plašsaziņas līdzekļiem sabalansētāka satura veidošanai par diasporu un tās nozīmi Latvijai, kas kopsummā veido 40 000 eiro gadā.

Paredzēts, ka grozījumi likumā varētu stāties spēkā 2020.gada 1.janvārī.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie