Diasporas politikas iniciatīvām paredzētais valsts budžets 2019.gadā

1.oktobrī Rīgā Ārlietu ministrijā notika otrā Diasporas konsultatīvās padomes sēde, kurā tika skatīts diasporas politikas iniciatīvām paredzētais valsts budžets. Šīs sēdes norise tika translēta arī tiešraidē un ikviens to varēja noskatīties Ārlietu ministrijas mājaslapā. Cerams, ka tiem, kas tiešraidi neredzēja, būs iespēja noskatīties tās ierakstu, bet vēl pirms tam īsumā par sēdes saturu.

Portālam Baltic-Ireland.ie jautājums par paredzēto valsts budžeta sadalījumu un izlietojumu 2019.gadā šķita gana nopietns, lai ar to iepazīstinātu arī diasporas sabiedrību. Galu galā, valsts politika diasporas virzienā skar ikvienu, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Ja ne savādāk, tad kaut vai tāpēc, lai uzzinātu, kāpēc un cik daudz Latvijas valsts šiem nolūkiem tērē. Te noteikti jāatgādina, ka šeit nosauktās summas nekādā gadījumā nav nauda, kas tiešā veidā nonāk diasporā. Lauvas tiesa paliek turpat Latvijā, nodrošinot Diasporas likumā paredzēto funkciju ieviešanu dzīvē, tādējādi finansējot tieši Latvijas institūcijas turpat uz vietas Rīgā. Tiešais atbalsts diasporai kā mērķauditorijai faktiski paliek tāds pats, kāds tas bijis līdz šim, vietumis pat samazinājies.
Atgriežoties pie 1.oktobra Diasporas konsultatīvās padomes sēdes, tās laikā izpildinstitūcijas skaidroja gan apgūto finansējumu, gan līdz gada beigām plānoto. Tika saukti arī konkrēti skaitļi un diasporas vārdā, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad tērē 657 029 eiro, kam jānosedz visi ar remigrācijas veicināšanu saistīto aktivitāšu tēriņi. Var, protams, strīdēties par to, cik un vai vispār šādas summas izlietojums ir efektīvs, bet te vismaz sēdes laikā tika skaidri un nepārprotami norādīts izlietojuma mērķis un pozīcijas. Skaidri un saprotami bija arī Sabiedrības integrācijas fonda (34 149 eiro) izlietojamie līdzekļi latviešu valodas apmācībai remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem; tāpat arī Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) paredzētie 38 000 eiro sabiedriskā pasūtījuma veidošanai un pārraidīšanai par diasporas tematiku komerciālajos Latvijas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (1 197 250 eiro), Ārlietu ministrijas (269 545 eiro), Kultūras ministrijas (893 582 eiro) un Iekšlietu ministrijas (83 056 eiro) apgūstamais šā gada finanšu apjoms bija skaidrs un saprotams visiem.

Vienīgā institūcija, kas nespēja paskaidrot, kā diasporas politikas īstenošanai piešķirto vairāk kā ceturtdaļu miljona jeb 266 725 eiro ir izmantojusi līdz šim un līdz 2019.gada beigām vēl turpinās izmantot, bija Ekonomikas ministrija. To pārstāvēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze. Uz viņai uzdotajiem jautājumiem konsultatīvās padomes locekļi sēdes laikā konkrētas atbildes nesaņēma. Skaidrību neviesa arī Artas Krūzes pēc sēdes sniegtās samocītās atbildes portālam Baltic-Ireland.ie, tāpēc vienīgais, ko šobrīd varam, ir citēt izdales materiālos iekļautajā pārskatā norādīto Ekonomikas ministrijas pozīciju formulējumus:
“63 000 eiro paredzēti mārketinga pasākumiem diasporas pārstāvju, t. sk. nozaru profesionāļu uzrunāšanai par darba un sadarbības iespējam Latvijā, to skaitā regulāras LIAA darbības un aktivitāšu atspoguļojums Latvijas un diasporas medijos.”
“183 379 eiro sadarbības pasākumiem ar diasporu un diasporas organizācijām LIAA deleģēto funkciju (eksporta, investīciju piesaistes, tūrisma, uzņēmējdarbības un inovāciju piesaistei, uzņēmējdarbībai; tūrisma uz Latviju, Latvijas tēla veidošanas kampaņas ar pasaulē atpazīstamu diasporas pārstāvju iesaiti (skaits); līdzdalība pasākumos, kuru mērķis ir uzrunāt diasporas pārstāvjus par darba iespējām Latvijā.”
Kā redzams, šajās sadaļās, kas it kā tiek attiecinātas uz diasporas politikas iniciatīvām, drīzāk gan saskatāma dublēšanās ar pašas LIAA, Latvijas Institūta (LI) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pamatfunkcijām, kas sēdes laikā pārstāvei arī tika norādīts.
Kā pēdējais ieraksts Ekonomikas ministrijas naudas izlietojuma sarakstā ir “vienas amata vietas finansēšana sadarbības ar diasporu projektu īstenošanai” un tam tiek paredzēti 20 346 eiro. Te, protams, pārpratumu nav.
Par to, kādas gala rezolūcijas šīs sēdes rezultātā pieņems Diasporas konsultatīvā padome, informācija droši vien vēl sekos. Tai sekosim arī mēs.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie