Komisija vērtēs ierosinājumu noteikt neapliekamā minimuma apmēru ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrantiem

Latvijas Saeima vakar izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot noteikt neapliekamā minimuma apmēru ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrantiem. Likumprojekta mērķis ir noteikt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem.

Pašreiz likums nosaka, ka pensionāra neapliekamais minimums 2019.gadā 3240 eiro gadā (270 eiro mēnesī), 2020.gadā 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī), no 2021.gadā 3960 eiro gadā (330 eiro mēnesī).
Pensionāra neapliekamo minimumu piemēro personām, kas saņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” vai izdienas pensiju, vai speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, vai pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, vai kurai ir noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums. Pensionāra (nevis pensijas) neapliekamais minimums tika noteikts ar mērķi, lai gadījumos, ja pensionāra pensija nesasniedz neapliekamā minimuma apmēru, tas atlikušo neapliekamā minimuma daļu varētu piemērot cita veida ienākumiem (piemēram, algota darba, saimnieciskās darbības).
Ja persona saņem pensiju no ārvalsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, uzliekot iedzīvotāju ienākuma nodokli pensijām, kuru izcelsme ir attiecīgā ārvalsts, ir jāņem vērā šajos līgumos noteiktos ierobežojumus.
Vairumā ES dalībvalstu pensijas ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, tomēr ir arī atsevišķas valstis, kurās pensijas no nodokļa ir atbrīvotas (piemēram, Bulgārijā, Ungārijā, Lietuvā, Slovākijā). Attiecīgi valstīs, kurās pensijas ir atbrīvotas no nodokļa, nevar pastāvēt arī īpaši nodokļa stimuli personām, kuras pēc dzīves ārvalstīs kļuvušas par šīs valsts rezidentiem.

Saeimai 2018.gada 1.novembrī pieņemot Diasporas likumu, tika noteikts, ka remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.
Ar diasporu Diasporas likuma izpratnē saprot ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošos Latvijas pilsoņus, latviešus un citus, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļus.
Likumprojekta mērķis ir veicināt pirmspensijas vecuma diasporas locekļu atgriešanos Latvijā, tādējādi cenšoties nodrošināt vismaz 1000 remigrējušu personu atgriešanos gadā.
Likumprojekts paredz, ka remigrējuša diasporas locekļa no ārvalstīm saņemtajam vecuma pensijas ienākumam var piemērot ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību, tikai tad, ja izpildās vairāki nosacījumi: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu, pēdējo 60 mēnešu laikā persona nav bijusi Latvijas rezidents, persona ir pieteikusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ka tā vēlas izmantot remigrējuša diasporas locekļa ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu, persona VID iesniegusi dokumentu, kas apliecina ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma apmēru attiecīgajā taksācijas gadā, kā arī persona, saņemot vecuma pensiju atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ir sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” noteikto vecumu.
Likumprojekts paredz, ka vispārīgā gadījumā remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu, kuram piešķirta vecuma pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem, ārvalstīs gūtajam vecuma pensijas ienākumam tiek piemērots ārvalsts pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas ir noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī.

FOTO: baltic-ireland.ie