Diasporas pārstāvji augstu novērtē Latvijas tūrisma nozares piedāvājumu un kvalitāti

Šodien, 13.aprīlī, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) prezentēja pētījumu “Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumi Latvijas teritorijā”. Pētījumā plašāk apskatīti ārvalstīs dzīvojošo latviešu ceļošanas paradumi un dažādi ar tiem saistītie aspekti. Pēc pētnieku aplēsēm šobrīd ārpus Latvijas dzīvo līdz pat 500 tūkstošiem tautiešu un viņi samērā bieži apmeklē Latviju, tāpēc pētījums kalpos kā vērtīgs izziņas avots tūrisma nozarē strādājošajiem.

Pētījuma prezentācijā piedalījās LIAA direktors Kaspars Rožkalns, LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava un pētījuma izstrādes darba grupas vadītāja, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aija van der Steina.
“Līdz šim Latvijā nekad nav pētīti ārvalstīs dzīvojošo latviešu ceļošanas paradumi, tādēļ vēlējāmies noskaidrot, kāda ir faktiskā situācija. Tas mūs interesēja no vairākiem aspektiem gan tūrisma nozares kontekstā, gan uzņēmējdarbības attīstības ziņā. Pēc oficiālās statistikas aptuveni 30% no visiem ārvalstu viesiem, kas ierodas Latvijā, ir diasporas pārstāvji. To netieši apliecina arī šī pētījuma rezultāti – no datiem redzam, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši uz Latviju ceļo vismaz reizi vai divas gadā. Pandēmijas laikā uz Latviju bija ieplānojuši doties 74 procenti aptaujāto respondentu, bet noteikto ierobežojumu dēļ tikai 13 procentiem izdevās to realizēt,” pētījuma prezentācijas atklāšanā uzsvēra LIAA direktors K. Rožkalns, piebilstot, ka pētījums varētu būt labs izziņas avots gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gan arī dažādām privātajām medicīnas klīnikām, jo 26% no ārvalstu latviešiem, dodoties uz Latviju, apmeklē arī ārstniecības iestādes.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem biežāk uz Latviju ceļo šādas diasporas pārstāvju grupas: tie, kuri ārvalstīs dzīvo īsāku laiku; gados jaunāki cilvēki; tie, kuriem Latvijā pieder īpašums; ārzemēs studējošie; tie, kuri dzīvo vienas personas mājsaimniecībā un tuvāk Latvijai, piemēram, Igaunijā un Somijā. Retāk uz Latviju ceļo gados vecākie un iedzīvotāji no tālākiem reģioniem kā Austrālijas, ASV un Kanādas.
“Pētījuma rezultāti apstiprina, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši veido ļoti nozīmīgu ienākošā tūrisma daļu, tādēļ arī turpmāk savās mārketinga aktivitātēs centīsimies uzrunāt diasporas pārstāvjus, aicinot Latviju izvēlēties kā savu atvaļinājuma galamērķi. No pētījuma datiem redzam, ka ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem atšķiras informācijas meklēšanas paradumi, un daudzi no viņiem joprojām ir integrēti mūsu valsts informatīvajā telpā,” stāsta LIAA Tūrisma departamenta direktore I. Šīrava, akcentējot, ka lielu atbalstu šī pētījuma norisē sniegušas arī diasporas organizācijas un sadarbības partneri, bez kuru iesaistes nebūtu iespējams nodrošināt tik plašu respondentu loku.
Zīmīgi, ka arvien vairāk ārvalstīs dzīvojošo latviešu kā izziņas avotu izmanto LIAA uzturēto resursu www.latvia.travel/lv, kurš sākotnēji tika veidots, domājot par ārvalstu ceļotājiem. Pēc pētījuma rezultātiem šo resursu jau aktīvi izmanto 8% diasporas pārstāvju.
Pētījuma grupas vadītāja A. van der Steina akcentēja, ka šajā pētījumā uzsvars likts uz ārvalstīs dzīvojošo latviešu uzvedības paradumiem: “Mums līdz šim nebija datu par to, kādu iemeslu dēļ diasporas pārstāvji brauc uz Latviju un ko šeit dara. Tagad varam droši apgalvot, ka populārākie iemesli ir radu un draugu apciemošana, kā arī atvaļinājuma pavadīšana. Šādi savu motivāciju doties uz Latviju pamatoja attiecīgi 82 un 65 procenti respondentu. Patīkams pārsteigums bija tas, ka 10 baļļu sistēmā vidējais novērtējums Latvijas apmeklējumam bija 8,5 balles. Tas apliecina, ka diasporas pārstāvji augstu novērtē Latvijas tūrisma nozares piedāvājumu un šeit jūtas labi.”

Kā minēts, ārvalstīs dzīvojošo latviešu nozīmīgākie ceļojumu motīvi ir radu un draugu apmeklējumi un atpūtas ceļojumi. Nākamā nozīmīgākā ceļojumu motīvu grupa ir privāto lietu kārtošana un veselības tūrisms. Retāk kā ceļojumu motīvs ir minēts īpašumu apsaimniekošana un darījumu kārtošana Latvijā. Ar mērķi apmeklēt nacionālos kultūras pasākumus, apmeklēt savu senču dzimteni un labāk iepazīt valsti uz Latviju dodas tie diasporas pārstāvji, kuri dzimuši citā valstī, ārvalstīs nodzīvojuši visu mūžu un tie, kuri bērna gados bija devušies līdzi savai ģimenei uz ārzemēm. Galvenokārt tie bija ceļotāji no ASV, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes un Krievijas.
Latvijā visilgāk – vidēji divas nedēļas – uzturas tie ceļotāji, kuri ir ieradušies pavadīt atvaļinājumu, un tālie ceļotāji, kuri apmeklē senču dzimteni un vēlas labāk iepazīt Latviju. Ceļotāji, kuri piedalījušies ģimenes svinībās, Latvijā pavada vidēji desmit dienas. Visīsākie ir tie ceļojumi, kuri saistīti ar privātu lietu kārtošanu, ārsta apmeklējumu vai piedalīšanos bērēs. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem šādi ceļojumi ilgst vidēji divas līdz trīs dienas.
Diasporas atpūtas ceļojumu segmentā ir novērojamas līdzīgas tendences kā citās ienākošā tūrisma grupās, jo tie ir ceļojumi ar izteiktu augstu sezonalitāti divos vasaras mēnešos – jūlijā un augustā -, bet atšķiras ceļojumu garumā, kas ir ievērojami ilgāks. Ilgāk Latvijā uzturas tie diasporas pārstāvji, kuri ierodas no tālākiem pasaules reģioniem – Āzijas, Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Karību baseina valstīm. Savukārt īsāku laiku atpūtas pavadīšanai izmanto tie, kuriem nav īpašumi Latvijā, un “vecās” diasporas pārstāvji.
Diasporas atpūtas ceļotāji dod nozīmīgu pienesumu restorānu sektoram, jo lielākā daļa savā atvaļinājuma laikā izmanto šos pakalpojumus. Populāras ir aktivitātes pie ūdeņiem un dabas objektu apmeklējums. Gandrīz puse ceļotāju ir apmeklējuši tūrisma objektus Latvijā, bet nedaudz mazāk arī Rīgā. Gandrīz astoņdesmit procentos gadījumu atpūtas ceļojumi tiek īstenoti kopā ar Latvijā dzīvojošiem draugiem, radiem un vecākiem. Šie ceļotāji visbiežāk paši izvēlas apmeklējamos objektus un vietas un tikai 20% paļaujas uz Latvijā dzīvojošo radu un draugu izvēli.
Diasporas ceļotāju tāpat kā citu ārvalstu tūristu apmeklētākās vietas ir Rīga un Jūrmala. Jāatzīmē, ka diasporas tūristi vairāk ir apmeklējuši vietas un reģionus ārpus Rīgas un Jūrmalas, tostarp minot Jelgavu, Daugavpili un Saulkrastus.
Kopumā diasporas pārstāvju apmierinātība ar pavadīto atvaļinājumu ir ļoti augsta. Kā pozitīvais ceļojuma pieredzējumā visbiežāk tiek minēta dzimtenes piederība un sajūta, neskartā un tīrā daba, tūrisma piedāvājums un vietējie iedzīvotāji. Neapmierinātāki diasporas tūristi ir bijuši ar Covid-19 ierobežojumiem, preču un pakalpojumu cenām, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un ceļu stāvokli. Nelielai daļai negatīvas emocijas sagādāja vietējo iedzīvotāju attieksme un ekonomiskā, sociālā vide.
Diasporas ceļotājs kopumā ir maksātspējīgs, jo vairāk kā 80% norādīja, ka viņiem nesagādā grūtības atlicināt tēriņus ceļošanai. Pēdējam atpūtas/atvaļinājuma ceļojumam uz Latviju mājsaimniecības bija tērējušas vidēji 1863 eiro, uz vienu cilvēku šie tēriņi sasniedza 898 eiro, bet tēriņi vienā dienā uz vienu personu sasniedza 64 eiro.
Veselības tūrisms ir nozīmīga diasporas tūrisma daļa, jo, apmeklējot Latviju, 30% diasporas pārstāvju ir izmantojuši kādu no medicīnas pakalpojumiem. Vairāk nekā puse šo ceļotāju jau pirms brauciena uz Latviju izdara izvēli par ārsta apmeklējumu, bet viena trešdaļa cenšas to apvienot ar ceļojumiem citos nolūkos.
Pētījums tika īstenots no 2020.gada septembra līdz 2021.gada martam, ietverot gan interneta aptaujas anketas izstrādi sadarbībā ar nozares ekspertiem, gan komunikācijas aktivitāšu īstenošanu sadarbībā ar LIAA pārstāvjiem mērķgrupas efektīvākai uzrunāšanai, gan iegūto rezultātu analīzi un pētījuma ziņojuma sagatavošanu.
Aptauja tika īstenota 2020.gada izskaņā un 2021.gada sākumā. Kopumā pētījuma izlasē tika iekļauti 2977 respondenti – Latvijas diasporas pārstāvji, kuri dzīvo vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Izlasē tika nodrošināta to valstu pārstāvniecība, kurā ir liels Latvijas diasporas īpatsvars, – Apvienotā Karaliste, Īrija, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, ASV, u.c.

FOTO: baltic-ireland.ie