Saeima konceptuāli atbalsta ieceri ļaut ārvalstīs dzīvojošajiem izvēlēties vēlēšanu apgabalu

Latvijas Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu izstrādātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz ļaut ārvalstīs dzīvojošajiem, kuri balso pa pastu, Saeimas vēlēšanās izvēlēties vēlēšanu apgabalu, kurā ieskaitīs viņu balsi. Grozījumus izstrādāja ZZS frakcijas deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns un Gundars Daudze.

Februāra beigās Saeima jau noraidīja līdzīgus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas piedāvāja noteikt, ka kopējais ievēlēto deputātu skaits no Rīgas vēlēšanu apgabala nepārsniedz 30, un ļaut vēlētājiem ārvalstīs, kuri balso pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kura kandidātiem balsot.
Jaunajos grozījumos paredzēts noteikt, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, norādīs vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot, saņems visas norādītajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un viņu balsis pieskaitīs attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.
ZZS priekšlikums piedāvā svītrot normu, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, skatot šo likumprojektu, deputāts Valainis atzina, ka likumprojekta pamata doma ir dot iespēju ārzemēs dzīvojošajiem balsot par savu vēlēšanu apgabalu. Viņš uzskata, ka līdzšinējais regulējums neatbilst mūsdienām, tāpēc tas būtu uzlabojams. Valainis pauda vēlmi, ka minētie likuma grozījumi varētu attiekties jau uz nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Ritvars Eglājs toreiz skaidroja, ka likumprojekta izmaiņas attiektos uz aptuveni 35 000 cilvēku, kas balsotu ārzemēs. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka likumprojekts paredz “vairot kropļojumus” un pastāv bažas par iespējamu balsu pirkšanu. Pēc viņa stāstītā, ja patlaban piedāvātās likuma izmaiņas būtu spēkā 2018.gada vēlēšanās, Rīgas apgabalā tiktu zaudētas sešas deputātu vietas, kuras pienāktos citos vēlēšanu apgabalos.
Pēc Eglāja teiktā, likuma izmaiņas attiektos arī uz politisko ietekmi, proti, teorētiski šāds mandātu sadalījums būtu izdevīgs tām partijām, kuras patlaban ir spēcīgas reģionos, bet nav tik spēcīgas Rīgā. Viņa ieskatā, ja šādas likuma prasības būtu spēkā 2018.gada vēlēšanās, tad papildus deputātu vietas iegūtu ZZS.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve Dagnija Lāce-Ate minētajā komisijas sēdē atzina, ka likumprojekta izmaiņas būtiski palielinās administratīvo slogu, kā arī varētu tikt apdraudētas vēlētāju vienlīdzības iespējas. Kā piemēru ĀM pārstāve minēja, ka persona, kas vēlas balsot Krāslavā, balsošanas iecirknī saņemtu tikai Latgales sarakstus, tomēr, ja šis pats vēlētājs varētu doties balsot uz Vitebsku, piedāvātās likuma izmaiņas šim vēlētājam ļautu balsot par jebkura reģiona sarakstu.
Tikmēr deputāts Juris Pūce (AP) atzina, ka likumprojekta ideja “ir simpātiska”, tomēr nav līdz galam izstrādāta praktiskā puse, kādā viedā nodrošināt likumprojektā piedāvāto iespēju vēlētājam izvēlēties vēlēšanu apgabalu, kurā balsot.
Likumprojekta iesniedzēji skaidroja, ka tā mērķis ir veicināt vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās. Šobrīd ārzemēs dzīvojošajiem nav iespējas nobalsot par tiem kandidātiem, kuri pārstāv to vēlēšanu apgabalu, no kura attiecīgais iedzīvotājs izceļojis. Deputāti uzsver, ka arī citām grupām, kuras nav piederīgas Rīgas vēlēšanu apgabalam ir jābalso par Rīgā iesniegtajiem deputātu kandidātiem.
Lai Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi varētu stāties spēkā, tie Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.

FOTO: baltic-ireland.ie