Otrdiena, 26. oktobris, Varda dienas: Kaiva, Amanda, Amanta

Īrijas Eiropas lietu ministrs: Latviešiem Īrijā klājas labi draugiem.lv

- 13.09.2021
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

img_79574Kaut Īrija un Latvija būtībā ir tuvas valstis, kas cieši sadarbojas, patlaban Īrija tiecas pievērst lielāku uzmanību Latvijai aktuālajiem jautājumiem arī pateicībā par nelokāmo solidaritāti, ko tā no Rīgas izjuta tai tik svarīgajos breksita jautājumos, intervijā aģentūrai LETA norādīja Īrijas valsts ministrs Eiropas lietās Tomass Bērns. Piemēram, Dublina labprāt palīdzētu Latvijai, mudinot tās iedzīvotājus uzticēties zinātnei un doties vakcinēties, jo Īrija lepojas ar vienu no augstākajiem vakcinēšanās līmeņiem visā pasaulē, ko Bērns izskaidro ar augsto valsts iedzīvotāju izglītības līmeni.

Cik tuvas ir mūsu valstis?
Man šķiet, ka Latvijai un Īrijai ir virkne līdzību – abas esam mazas valstis, abām nācies cīnīties par savu neatkarību un tās atzīšanu, abas esam Eiropas Savienības (ES) locekles un Eiropā mūs vieno nostāja vairākos jautājumos, kā, piemēram, šobrīd – likuma vara, Eiropas nākotnes konference, tirdzniecības jautājumi. Ir notikusi plaša un itin veiksmīga latviešu kustība uz Īriju, un latviešiem Īrijā klājas labi. Ziniet, mēs pat mācām latviešu valodu kā izvēles valodu skolās ar saviem noslēguma eksāmeniem.
Domāju, ka mazajām valstīm ir jāturas kopā, jo mums ir mūsu mazās intereses. Un ES radīšana, manuprāt, ir mazo valstu suverenitātes kulminācija. Kā jūsu gadījumā, kad jums ir ārlietu ministrs Edgars [Rinkēvičs], kurš ir otrais visilgāk strādājušais ārlietu ministrs Eiropas ministru padomē, un tas dod Latvijai autoritāti. Un līdz ar šādām personībām, mūsu tiesībām un to, kā mēs izmantojam savas balsis, mēs iegūstam autoritāti, kas tiek izmantota visā Eiropā. Domāju, ka tas mūsu balsis padara daudz spēcīgākas.
Latvijai, protams, ir svarīgi citi jautājumi, kā ģeopolitiskā drošība, kaimiņattiecības. Mums varbūt ikdienā priekšā stāv citi, tomēr ir ļoti svarīgi, ka mēs saprotam viens otra izaicinājumus. Piemēram, Latvija izturējās ar lielisku sapratni breksita jautājumos, savukārt mēs cenšamies uzturēt ļoti stingru nostāju pret Baltkrieviju ne tikai cilvēktiesību jautājumos un humānās situācijas dēļ, bet arī saistībā ar drošības draudiem kaimiņvalstīm.
Īpaši vēlos pateikties Latvijas valdībai un iedzīvotājiem par solidaritāti breksita procesā. Tas mums bija ļoti svarīgi. Īrija varēja paļauties uz Latviju kā uz uzticamu partneri, un mēs ar prieku strādājām pie jautājumiem, kas mūsu valstīm bija nozīmīgi, tādējādi stiprinot un padziļinot attiecības starp Īriju un Latviju, kas mums ir ļoti svarīgi.
Vai varam mūsu nācijas uzskatīt par līdzīgi domājošām?
Jā, mēs noteikti esam līdzīgi domājoši daudzos jautājumos.
Kā vērtējat mūsu sadarbību ES blokā, kurā bez Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ietilpst arī Īrija un Nīderlande? Cik tā ir būtiska Īrijai?
Sadarbība ar Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm mums ir ļoti svarīga. Diemžēl mūsu pulkā vairs nav Lielbritānijas. Kaut arī mēs vēlamies labas attiecības ar visām ES valstīm, mums ir daudz kopīga tieši ar jūsu reģionu.
Īrijai šāda alianse ir ļoti svarīga. Ministru padomē ir jāpanāk vairākuma balsojums, un bieži vien rodas jautājumi, kuru dēļ ir jāveido alianses ar dalībvalstīm, lai ietekmētu likumdošanas procesu. Mēs nekad necenšamies neko bloķēt, drīzāk ietekmēt izmaiņas, dot tām kādu ievirzi. Un laiku pa laikam mēs veidojam arī citas alianses. Mēs esam Eiropas ģimenē, un tās iekšienē ir šī ziemeļu alianse, bet tas nenozīmē, ka mums būtu kādas pretrunas ar citām valstīm. Mums ir ļoti labas attiecības, piemēram, ar Franciju. Tajā pašā laikā kā piemēru varu minēt breksitu, kas mūs smagi ietekmēja, – tad ES vienotība bija akmenscieta kā no to valstu puses, kam nav ciešu saišu ar šo reģionu, tā arī no valstīm ar ļoti ciešām saitēm ar Lielbritāniju. Protams, ES pastāv arī viedokļu atšķirības, bet solidaritāte ir stipra, un mēs strādājam labāk tad, kad to visi darām kopā.
Ja runājam par ziemeļu valstīm – vai esam pārsvarā vienisprātis, vai varam minēt arī kādas viedokļu atšķirības?
Pārsvarā vienisprātis. Tas, kas notiek Eiropas ministru padomē, var gan stipri atšķirties atkarībā no tēmas, kur valstīm viedokļi var atšķirties. Piemēram, Īrija neiesaistās militārās aliansēs, līdz ar to pilnā apmērā neiesaistāmies arī kopīgos drošības jautājumos – kā zināms, Īrija nav NATO dalībvalsts. Un arī citām ziemeļu valstīm ir līdzīga pozīcija. Arī tas rada zināmas atšķirības.
Jā, vienmēr neesam kopā visos jautājumos, tomēr es domāju, ka mūsu vienotība vislabāk strādā tad, kad vienota pozīcija ir visā ES. Ir jautājumi, kuros izpaužas politiskās nostājas atšķirības. Nesen šāds jautājums bija par LGTB kopienu tiesībām. Latvija pievienojās deklarācijai, kuru ierosināja Beniluksa valstis. Dažādi procesi norit dažādos formātos.
Tomēr visvairāk es vēlētos redzēt visas ES vienotību, jo tad ES ir daudz stiprāka, kad tā runā ar pasauli un arī pati ar saviem pilsoņiem. Vienota pieeja ir iespējama tikai pēc plašām diskusijām un debatēm, tāda ir demokrātija. Tomēr pēc tam, kad esam pieņēmuši lēmumus, mums ir jārunā vienā valodā.
Kādās jomās Latvija un Īrija šobrīd sadarbojas visvairāk?
Īrija nekad nav atzinusi padomju situāciju Latvijā. Kad Latvija pasludināja neatkarību 1918.gadā, tad pati Īrija nebija neatkarīga, taču, tiklīdz norisinājās 1991.gada notikumi un Eiropas kopiena nolēma atzīt Latviju, mūsu vēstnieks sāka darbu jau divu nedēļu laikā. Jau kopš tā laika mūsu divpusējās attiecības Īrijai ir bijušas svarīgas.
Kopš 2004.gada, kad Latvija pievienojās ES, – starp citu, Īrija tad bija ES prezidējošā valsts -, mēs nekavējoties ieviesām pārvietošanās brīvību attiecībā uz latviešiem. Un tam panākumi bija viennozīmīgi, tas ir migrācijas labais stāsts, kad cilvēki var vienkārši nākt un iet starp dažādām dalībvalstīm.
Mēs redzam sadarbību cilvēku starpā, mēs redzam sadarbību vienotā tirgus jautājumos, brīvajā tirdzniecībā, es ceru, ka likuma varas jomā arī, kā arī jautājumā par LGBT tiesībām, sūtot ziņu šīm kopienām, ka mēs esam atbalstoši. Sadarbojamies ļoti dažādos jautājumos, Bet Eiropas Savienības līmenī mūsu valstis iestājas par cilvēku brīvību un ekonomisko labklājību – tās ir divas pamatvērtības, kuras visaugstāk vērtē ES dalībvalstis. Uz tām arī balstās ekonomiskie panākumi, un kopā strādājam to stiprināšanai.
Un kur prasītos sadarboties intensīvāk?
Kā mazām valstīm, mums noteikti ir jomas, kurās mums vajadzētu sadarboties vairāk. Un ne tikai ar Latviju, bet ar visām ES valstīm. Viena tāda joma ir kiberdrošība, kas noteikti ir svarīga mums visiem. Arī tirdzniecības jomā mums vajadzētu strādāt vēl vairāk.
Es būtu ļoti priecīgs palīdzēt Latvijai, lai tā panāktu augstāku sabiedrības vakcinācijas līmeni pret Covid-19. Varbūt jau ziniet, mums Īrijā ir ļoti augsts vakcinācijas līmenis, šobrīd jau 89% no iedzīvotājiem virs 12 gadu vecuma ir saņēmuši vismaz vienu poti. Zinu, ka Latvijā veicas sliktāk un tikai vēlos latviešiem uzsvērt, ka līdz ar tik augstu vakcinācijas līmeni Īrijai Covid-19 ir nodarījis salīdzinoši mazu ļaunumu, mums izdodas pasargāt cilvēkus no saslimšanas un nonākšanas slimnīcās.
Šī ir tikai viena no jomām, kurā mēs priecātos dalīties ar savām zināšanām. Piemēram, es braucu uz Latviju, lai smeltos informāciju arī par drošības jautājumiem. Kaut arī neiekļaujamies aliansēs, mums Īrijā ir mazliet citādāka izpratne par kopīgajiem drošības draudiem šajā reģionā, un šajā ziņā mēs varam daudz uzzināt no Baltijas valstīm un Polijas. Jo jūs dzīvojat kaimiņos represīviem režīmiem, kāds, piemēram, pastāv Baltkrievijā, kas nav īsti demokrātisks. Par šīm lietām mēs daudz varam uzzināt no Latvijas un varbūt padomāt par to, kā Īrijai varētu būt aktīvāka loma šajā jomā.
Kā Īrija spējusi panākt tik augstu vakcinācijas līmeni? Vai tiešām uzticība valstij un zinātnei ir tik augsta?
Jā, īri uzticas valsts institūcijām un arī zinātnei. Kā iemeslu varu minēt to, ka Īrijā ir ļoti augsts izglītoto cilvēku īpatsvars, jo mēs jau desmitgadēm ilgi par prioritāti izvirzām izglītību. Mums ir ļoti augsts augstākās izglītības līmenis, un gandrīz 100% iedzīvotāju ir vidējā izglītība. Un nav nekādu šaubu, ka izglītības līmenim ir tieša ietekme uz vakcinācijas līmeni un propagandas uztveri.
Propaganda Īrijā noteikti tika izmēģināta, tomēr mūsu ekonomika ir tik ļoti balstīta tieši uz šo izglītoto darbaspēku, ka sabiedrība skaidri redz, ka tehnoloģiskā attīstība un zinātne dod ieguldījumu ne tikai sabiedrības veselībā, bet arī ekonomikai kā tādai. Turklāt pašā vakcinācijas sākumā “Pfizer” jau bija plaša pārstāvniecība Īrijā. Man nav šaubu, ka tas tā bija ne tikai tāpēc, ka viņiem nebija grūti atrast darbiniekus Īrijā, bet arī īru pozitīvās attieksmes pret zinātni dēļ. Un tas ir izšķiroši svarīgi ekonomikas attīstībai, jo bizness redz, ka šī ir laba vieta, uz kurieni doties, jo cilvēki šeit zinātni mīl.
Piekrītu, ka propaganda un sociālie tīkli ir problēmas pamatā. Iespējams, vienīgais veids, kā dod pretsparu, ir cilvēkiem, kuri nelokāmi atbalsta vakcināciju, pašiem būt ļoti stipriem sociālajos medijos. Kaut kādā ziņā mēs to Īrijā esam pieredzējuši, jo daudzi vakcinācijas piekritēji un influenceri bija ļoti aktīvi, paužot atbalstu zinātnei.
Vai Īrijai ir izstrādātas arī kādas zāles pret melu izplatīšanu sociālajos medijos?
Nē, nav gan, un tā ir liela problēma. Un kļūst par aizvien lielāku problēmu. Tagad to varam novērot arī Vācijas vēlēšanu sakarā, kur propagandas klātbūtne ir acīmredzama. Ar to mums būs jātiek galā. Gan Eiropas Komisijai, gan parlamentam, strādājot pie Eiropas vēlēšanu likumdošanas, būs ar šo problēmu jātiek galā, jo tā rada ļoti lielas bažas.
Īsti nezinu, kas šajā ziņā notiek Latvijā, bet ASV, Lielbritānijā un arī Īrijā lielas problēmas rada tas, ka reģionālie mediji strauji zaudē savu nozīmi un šo plaisu aizpilda “Facebook” grupas. Un tas kļūst par problēmu, jo šīs grupas nebūt nepielieto tādu pat faktu pārbaudes sistēmu kā mediji. Piemēram, mums nedēļas nogalē Īrijā bija situācija, kad tika apgalvots, ka valsts ministrs lietojis valdības lidmašīnu personīgiem mērķiem. Ja jūs lasītu tviteri – tur tas tika pasniegts kā fakts, kaut arī šis stāsts bija pilnīgs izdomājums.
Īrijai ir stingri likumi pret apmelošanu, tomēr tie vēl ir jāsabalansē ar vārda brīvības principiem. Domāju, ka mums Īrijā ir jāsniedz finansiāls atbalsts neatkarīgajiem medijiem. Mums jādod nauda, piemēram, reģionālajiem laikrakstiem, pretī nesaņemot nekādu kontroli par to, ko tie vēstīs. Jo nav nekādu šaubu par to, vai šāds finansiāls atbalsts tiem ir nepieciešams.
Kāpēc jūsu vizīte notika tieši tagad?
Manos Eiropas lietu ministra pienākumos ietilpst kolēģu apmeklēšana, un es noteikti vēlējos informēt kolēģus Edgaru un Zandu [Kalniņu-Lukaševicu] par, visupirms, ar breksitu saistītajām lietām, savukārt no jūsu ministres Marijas [Golubevas] vēlējos gūt informāciju par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju. Protams, mums ir daudz jautājumu, kurus pārrunāt, piemēram, Eiropas Nākotnes konferences aktualitātes, likuma vara, kā arī Eiropas budžets un veidi, kā mums aizstāvēt šo budžetu un kā visefektīvāk aizstāvēt Eiropas vērtības.
Jūsu ārlietu ministrs Rinkēvičs ir ļoti cienīts Eiropas sanāksmēs savas lielās pieredzes dēļ, un tad ir tādi kā es, kas ministra amatā ir tikai gadu. Tāpēc man ir svarīgi spēt ieslēgt “klausīšanās režīmu”. Tāpat arī tiekoties ar citiem Latvijas kolēģiem.
Breksita laikā daudz dzirdējām par Lielbritānijā dzīvojošiem latviešiem, kas gatavojas pārcelties uz citām valstīm, kā pirmo minot Īriju. Vai tas realitātē arī notika?
Īrijā šobrīd ir apmēram 30 000 latviešu. Īsti nezinu, cik daudzi pārcēlās uz Īriju breksita dēļ, jo viņi to var brīvi darīt, viņi bauda ES brīvās pārvietošanās tiesības.
Savulaik Lielbritānijā daudz runāja par latviešu elektriķi un poļu santehniķi, pasniedzot to negatīvā nokrāsā. Taču jau tagad mēs redzam kvalificēta darbaspēka trūkumu Lielbritānijā, pat pārtikas trūkumu lielveikalos. Un daļēji tam iemesls ir breksits. Tikmēr Īrijā migrācija no austrumiem ir bijusi ļoti veiksmīga.
Eiropieša ideja ir kaut kas tāds, pret ko nedrīkstam izturēties vieglprātīgi. Tikos ar nelielās Latvijas īru kopienas pārstāvjiem, kuri pauda prieku par iespēju doties turp un atpakaļ, kad vien to vēlas. Un tā ir ļoti vērtīga lieta, no kuras mēs nedrīkstam atteikties. Briti atteicās no šīm tiesībām, bet nedomāju, ka tas bija pārdomāti. Viņi domāja tikai par to, ka “šie cilvēki brauc uz manu valsti”. Bet ja nu viņi paši tiktu uzaicināti doties uz Spāniju vai Latviju? Mēs tāpēc skatāmies uz britu pieredzi un sakām – tas ar mums nenotiks. Mūsu spēks, mūsu tiesības, mūsu ekonomiskie panākumi ir daudz nozīmīgāki uz Eiropas kopējā galda, nevis vienatnē. Un tas attiecas uz katru ES dalībvalsti. Lielbritānija tuvāko mēnešu un gadu laikā to sapratīs. Ja viņi to vēl nezina, tad drīzumā noteikti zinās.
Mēs vēlamies vismaz daļu Īrijas latviešu atgriezt mājās. Vai vēlaties mums šajā ziņā palīdzēt, vai tomēr labāk gribat viņus paturēt?
Vairāk gribam paturēt. Cilvēki var brīvi nākt un iet. Un pasaule mainās. Un Īrija ir viena no pasaules pieredzējušākajām valstīm biezas apdzīvotības ziņā. 18.gadsimta četrdesmitajos gados Īrijā dzīvoja astoņi miljoni cilvēku. Tagad pirmo reizi Īrijas Republikā esam sasnieguši piecu miljonu atzīmi. Mūsu iedzīvotāju skaits pastāvīgi aug. Ar īru diasporu pasaulē sadarbojamies pastāvīgi, un viņi ar prieku to dara. Piemēram, amerikāņu kompānijas, kuras vada īru izcelsmes cilvēki, grūtos brīžos ir atvērušas rūpnīcas Īrijā. Mūsu vēstniecību tīkls ir veidots tā, lai apmierinātu arī diasporas vajadzības, un tas ir ļoti svarīgi.
Mums arī ir programmas cilvēku atgriešanai mājās, tomēr patiesībā mēs dzīvojam globālā pasaulē, un cilvēki darba dēļ pārvietosies daudz vairāk, nekā esam pieraduši. Un tas nozīmē, ka viņi dosies prom uz ierobežotu laiku, turklāt atgriezīsies ar svarīgām prasmēm. Es par to pārāk daudz neuztraucos. Es saprotu, ka Latvija, iespējams, ir šī procesa citā stadijā. Es domāju, ka jūs sapratīsiet, ka būs ļoti vērtīgi rezultāti tam, ja uzturēsiet kontaktus ar diasporas pārstāvjiem un aicināsiet uz pasākumiem veiksmīgākos no viņiem, lai viņiem būtu iespēja dalīties savā pieredzē.

Kas šobrīd notiek uz robežas ar Ziemeļīriju?
Principā esam atrisinājuši visus jautājumus starp Īriju un Ziemeļīriju, vairs nav nekādu pretrunu – brīvi pārvietojas gan preces, gan cilvēki. Tādā ziņā problēmu vairs nav. Grūtības, ar kādām patlaban sastopas Ziemeļīrija, ir izraisījis breksits, nevis kāds protokols, piemēram, preču kontroli uz robežas, kas rada sarežģījumus. Turpinās šo problēmu novēršana, un patlaban notiekošo sarunās es vērtētu kā konstruktīvu fāzi, ko varu tikai apsveikt.
Cik labi Īrijas sabiedrība ir informēta par ES austrumu kaimiņattiecību problēmām, par aizvien agresīvākajiem kaimiņiem, kas pat bēgļus izmanto kā ieroci?
Šīs vizītes laikā ļoti vēlējos gūt informāciju par šiem jaunajiem hibrīddraudiem, īpaši tiem, kuros tiek izmantoti cilvēki. Jo domāju, ka tas Īrijā ir plašāk jāskaidro. Tomēr Baltkrievijas jautājums kā tāds Īrijā ir ļoti aktuāls, jo Svetlana Cihanouska jaunībā ir Īrijā dzīvojusi vairākas vasaras. Viņa bija labdarības projekta “Černobiļas bērni” grupā, kuras locekļi, kas dzīvojuši netālu no katastrofas zonas, varēja Īrijā pavadīt vasaras. Līdz ar to viņai ir cieša saikne ar Īriju, un arī man pašam ar viņu ir ciešas attiecības, laiku pa laikam sazvanāmies.
Labi atceramies, ka arī mūsu senči brauca turnejās pa Eiropu un pasauli, lai stiprinātu mūsu neatkarības ideju. Tagad šādās turnejās dodas Cihanouska, un, manuprāt, viņai veicas labi. Esmu pats viņai uzsvēris, ka šādās turnejās dibinātie augstākā līmeņa kontakti ir ļoti svarīgi, un tie arī palīdz Baltkrievijas jautājumam nepazust no dienaskārtības. Tādējādi varam cerēt, ka sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu tikai pastiprināsies un beigu beigās Baltkrievija kļūs par īsti demokrātisku valsti.
Baltkrievija Īrijā ir ziņu aprites augšgalā, un es tiecos to tā arī saglabāt. Savukārt attiecības ar Krieviju ļoti cenšamies uzturēt atbilstoši ES skatupunktam. Jāteic, ka Krievijas attiecības ar ES nebūtu ļoti augstu Īrijas informatīvajā telpā, tomēr pēc tam, kad izjutām tik lielu solidaritāti ar mums breksita gaitā, tagad mūsu pienākums ir vairāk pievērsties, piemēram, jautājumiem, kas ietekmē Latviju. Un mēs to darām gan ANO Drošības padomē, kuras locekle Īrija ir, gan pie ES sarunu galda.
Jūs mudināt cilvēkus pievērsties Eiropas nākotnes konferencei. Kā jums izdodas ieinteresēt cilvēkus Īrijā?
Es cilvēkiem saku, ka tā ir viņu iespēja. Neļaujiet tai paslīdēt garām. Patīk jums ES paveiktais kādā jautājumā vai nepatīk kādā citā – bet kādu nākotni jūs vēlaties Eiropas Savienībai? Jo tā ir jūsu rokās. Tāpēc apņēmīgi mudinu cilvēkus iesaistīties. Viņiem ir gan tiesības to darīt, gan arī pienākums, jo vēlamies visi strādāt kopā, lai ieskicētu mūsu nākotni. Ja neiesaistīsimies, tad to izdarīs kāds cits. Domāju, ka šī ir unikāla iespēja.
Pilsoņu paneļi, manuprāt, dzīvos savu dzīvi. Un ceru, ka tiksim līdz kādiem secinājumiem, ko politiķi varēs reāli izmantot. Īrijā mums ir ļoti laba pieredze ar pilsoņu asamblejām, kas pievēršas dažādiem jautājumiem. Un nereti redzam, ka pilsoņi politiķiem atsevišķos jautājumos ir priekšā, ka viņi spēj izvirzīt politiķiem īstus izaicinājumus. Es ceru, ka konference būs tikpat veiksmīga. Nepalaidiet garām šo iespēju!
Nav nepieciešama valdība, lai organizētu kādus pasākumus. Daudzvalodu digitālā platforma ir pieejama ikvienam ES pilsonim kā latviski, tā angļu vai īru valodā. Latviešu rakstīto latviski es varu lasīt īru valodā vai kādā citā. Domāju, ka tas ir ļoti vērtīgi, tāpēc aicinu cilvēkus šo unikālo iespēju izmantot, cik vien iespējams.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie