Komisija iepazīstas ar pētījumu par diasporas piedalīšanos vēlēšanās

Vakar, 5. februārī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) direktori Intu Mieriņu par centra veikto pētījumu “Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā”, teikts komisijas paziņojumā.

Kā skaidroja I. Mieriņa, pētījums veikts ar mērķi izpētīt cēloņus, sakarības un tendences vēlēšanu aktivitātei diasporā un apzināt iespējamos risinājumus un darbības soļus, kas jāveic diasporas organizācijām, Latvijas valsts institūcijām, diasporas medijiem un citiem iesaistītajiem, lai kvalitatīvi sekmētu diasporas dalību vēlēšanās, kā arī veicinātu iesaisti politiskajos procesos starpvēlēšanu periodā.
Pētījuma ietvaros veikta 14. Saeimas vēlēšanu un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu ārzemēs analīze un šo vēlēšanu pieejamība diasporā, veiktas padziļinātās intervijas ar politisko partiju un Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvjiem, fokusgrupu diskusijas ar diasporas pārstāvjiem, diasporas organizācijām un medijiem, intervijas ar Latvijas Republikas vēstniekiem un vēlēšanu procesa organizētājiem diasporā. Pētījuma ietvaros arī veikta diasporas pārstāvju kvantitatīvā aptauja, kurā piedalījās 1950 respondenti no 66 valstīm.
Pētniece iepazīstināja ar diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās un vēlētāju aktivitātes salīdzinājumu ar iepriekšējām vēlēšanām, atzīmējot, ka ir skaidri saskatāma korelācija starp vēlēšanu iecirkņu skaita samazināšanas un vēlēšanās nobalsojušo pilsoņu skaitu. 13. Saeimas vēlēšanās ārzemēs bija organizēti 123 iecirkņi, kuros kopā nobalsoja 31 515 vēlētāji, savukārt 14. Saeimas vēlēšanās bija 82 iecirkņi un tajos nobalsoja 22 859 vēlētāji, kas ir ievērojams kritums. 14. Saeimas vēlēšanās arī bija liels nederīgu pasta aplokšņu (924 jeb 30%) un nederīgu vēlēšanu zīmju (164) skaits.
Informāciju par vēlēšanām diasporas pārstāvji pārsvarā iegūst no Latvijas sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem, sociālajiem tīkliem vai no ģimenes, draugiem un paziņām Latvijā. Kā divus galvenos iemeslus, kas motivētu piedalīties Saeimas vēlēšanās diasporas pārstāvji norādīja iespēju balsot elektroniski un iespēju balsot par jebkura vēlēšanu apgabala sarakstu, bet ne tikai Rīgas.
Pētniece arī skaidroja, ka diasporas pārstāvjiem trūkst sajūtas, ka politiskās partijas pietiekami pievēršas diasporai aktuāliem jautājumiem, iesaistās diasporas aktivitāšu veicināšanā, interesējas par ārvalstīs dzīvojošajiem kā potenciāliem vēlētājiem. Politiķu zemās intereses par diasporu pamatā ir pavisam praktisks iemesls – politiķi racionāli vērtē ieguldītos līdzekļus pret iespējamiem ieguvumiem. Viņa arī norādīja, ka diaspora neuzticas politiķiem, bet politiķi – diasporai, jo liela daļa politiķu uzskata, ka diasporas aktivitātes palielināšanās varētu būtiski izmainīt politisko spēku līdzsvaru.

Lai nezaudētu saikni ar diasporu un veicinātu tās līdzdalību, būtu jāveic pasākumi, kas stiprinātu uzticību Latvijas politiskajai sistēmai un pārliecību par savas balss nozīmi. Ir nepieciešama aktīvāka komunikācija starp politiķiem un diasporas pārstāvjiem, informējot viņus par paveikto darbu. Jānodrošina plašāk pieejama informācija par deputātu kandidātiem, jāuzrunā vēlētāji ārvalstīs. Politiķiem svarīgi runāt par diasporai aktuāliem jautājumiem: ekonomika, sociālie jautājumi un demogrāfija, iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Ārvalstīs šobrīd dzīvo vismaz 162 049 balsstiesīgie iedzīvotāji, kas ir 10% no kopējiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

FOTO: baltic-ireland.ie