Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Trimdas latvieši Īrijā – par valsts valodas referendumu Latvijā draugiem.lv

- 08.01.2012

Otrā pasaules kara latviešu bēgļu un viņu pēcnācēju Īrijā nav daudz, tomēr daži ir. Portāls baltic-ireland.ie sazinājās ar trijiem trimdas latviešiem – Silviju Džonsu (attēlā), Ivaru Zauveru un Juri Ekstu, lai uzzinātu viņu domas par gaidāmo referendumu. Šie cilvēki ir tie, kas visus šos gadus (vairāk kā 60!) nav aizmirsuši savu valodu, arvien to turējuši godā un cieņā, lai arī lietot to nav nācies īpaši daudz.

Runājot par divvalodību, trimdinieki Latvijas situāciju, protams, salīdzina ar situāciju Īrijā. “Piemērs divvalodībai un vienas – okupācijas valodas – triumfam pār valsts pamatvalodu nav tālu jāmeklē,” saka Ivars Zauers. “Mēs redzam, kas notiek, kad lielāka un stiprāka vara savu valodu ievieš un izpleš svešā zemē. Īru valoda Īrijā ir tiktāl izdeldēta, ka tā valstī sadzīvē vairs nekad atpakaļ neatgriezīsies, lai arī kā valsts censtos un kādu atbalstu tai nesniegtu. Ja Latvijā krievu valoda tiks atzīta par otru valsts valodu, tad latviešu valodai var paredzēt tādu pašu likteni. Es esmu kategoriski pret to, ka krievu valoda Latvijā varētu kļūt par otru valsts valodu, jo redzu ar ko tas var beigties” strikti saka sirmais latviešu kungs.
“Ir jau grūti tiem cilvēkiem, kas latviešu valodu Latvijā nezin. Visas formalitātes, dokumenti jākārto latviski. Atceros kā man gāja, kad tikko pārcēlos uz Īriju 60-jos gados, nevarēju izlasīt pat savu algas lapiņu, jo tā bija īriski. Bija jāmācās un negāja viegli,” atceras Silvija Džonsa. “Tomēr es vienmēr esmu iestājusies par to, ka ir jāzin tās valsts valoda, kurā tu dzīvo. Un ja nezini, tad nepīksti, ka ir grūti. Ja man jāatbild vienā vārdā par to, vai Latvijā vajadzīga otra valsts valoda – krievu, tad saku NĒ! Latvijā jāglabā latviešu valoda, uz to es sliecos vairāk.”

Līdzīgās domās par referendumu ir arī Juris Eksts, kurš pēckara gados ir dzimis Anglijā, bet pēdējos sešus gadus dzīvo Īrijā:
“Es domāju, ka valodas lieta ir ārkārtīgi svarīga, noteikti svarīgākā lieta šajos 20 gados kopš Latvijas brīvības. Ja latviešu valoda nebūs vienīgā valsts valoda, tad tā ļoti ātri izmirs.
Īru valoda tagad ir oficiālā valoda Īrijā, angļu ir otrā oficiālā valoda, bet tikai 40% vietējo māk īru valodu. Un ļoti liela daļa no tiem nelieto to sarunvalodā, visbiežāk īri runā angliski. Televīzija, radio un avīzes lielākā vairumā ir angļu valodā. Ja, beidzot skolu, nebūtu īru valodas eksāmena, tad īru valodas pratēju būtu vēl mazāk.
Ja latvju tauta atļautu šo referendumu palaist ar “Par”, tad tūlīt visi Krievijas tautas piederīgie beigtu runāt latviski (pat, ja viņi to māk), latviešiem atkal būs jārunā krieviski, lielākā daļa mediju būs krieviski, un latviešu valoda ļoti ātri būs sastopama tikai dažos lauku rajonos.
Ja visa latvju tauta nebalsos “Pret” šajā referendumā, tad tā to zaudēs, jo krievu tautas piederīgie ir labi organizēti.
Trimdā arī nebija tik spoži, ne visi runāja latviski, tikai maza daļa uzturēja latviešu kultūru, daudziem neinteresēja tā lieta. Tāpat kā šeit Īrijā arī ir vismaz daži latviešu pāri, kuri nerunā latviski ar saviem bērniem, jo domā, ka tai valodai nav nākotnes. Ja nevarēsim pierunāt visus savus tautiešus iet uz vēlēšanu iecirkņiem un basot “Pret”, tad lielā Krievija atkal uzvarēs.”

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Pilniigi piekriitu shiem Latvieshiem kas atrodas trimdaa jau vairaakus gadus!Buudams pats iirija ilgu laiku…mans vecteevs teica;Viena Valsts,Valoda,Himna un Karogs!Shiem Kangariem vajag paaraadiit kas ir Latvieshu Lacplesis!Dievs Sveti Latviju!

  2. ..pareizi teikts un kā vienmēr daudziem atradīsies ”ticami ” iemesli lai nepiedalītos….
    ..un kas tā par valdību Latvijā ,kas vispār šo utopiju pieļāva…

  3. Igors - IRELAND saka:

    Pilnīgi piekrītu ka tā ir mākslīgi radīta situācija.Ir taču valodas likums,kas arī strikti jāievēro un viss. Tātad rodas jautājums,kāds vēl “pārsteigums” tiek gatavots ar šo referendumu? 
    Ļoti interesants un nopietni padomāt rosinošs ir CVK piedāvātais referenduma jautājuma formulējums – “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, nevis ”Vai piekrīt krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu?”, vai tamlīdzīgi. Pirmkārt, šis CVK formulējums neizsaka konkrētu referenduma mērķi un nav skaidrs par kādiem grozījumiem ir runa. Otrkārt, ja šis vispārīgais formulējums tāds arī paliks, tad cilvēki balsos par Satversmes grozījumiem kā tādiem. Tas nozīmētu to, ka:
    1) netiktu balsots par krievu valodas statusa maiņu,
    2) esošā Satversme paliktu tāda pati, bez izmaiņām,jo tiktu izslēgta iespēja nākotnē jelko grozīt Satversmē gan no tautas, gan deputātu puses.
    Faktiski referenduma iznākums ir zināms – vairākums balsos ”pret”. Bet pret ko? Piemēram, pret:

    1) Satversmes 76.punktu (…Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu…). Saeima vairs nevarētu grozīt Satversmi, jo pilsoņi būtu nobalsojuši pret jebkādiem Satversmes grozījumiem nākotnē.
    2) 78.punktu (…Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu…). Pilsoņiem vairs nebūs tiesību iesniegt šādus projektus.
    3) 68.punktu (…Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences…). Pamatojoties uz šo likumu (kas stājās spēkā 05.06.2003) tādām starptautiskām institūcijām kā SVF, PTO, EK, EB u.c. ir jau iepriekš ”sagatavota taciņa” mūsu valsts ietekmēšanai politiskos, ekonomiskos, drošības u.c. jautājumos. Tā tas arī notiek.
    4) 68.punktu (…Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima…). Dalību ES var ierosināt tikai Saeima, nevis valsts pilsoņi. Šis jautājums tāds arī paliktu ”uz mūžīgiem laikiem”.
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980)
    Ja veltītu vairāk laika šai likumu pētīšanai, tad gan jau atklātos vēl daži interesanti momenti. Bet jautājums ir – kas tā ir par spēli? Vai tā jau sākotnēji izshēmota ar pēdējo  referendumu (kā priekšnoteikumu) šādu mērķu sasniegšanai, jeb šis pagrieziens lietu virzībā ir noticis tikai tagad?
    Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars nepiekrīt, ka «valodu referenduma» balsošanas zīmē var iekļaut jautājumu: «Vai piekrītat, ka krievu valoda būs otra valsts valoda?».
    Sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» Cimdars paskaidroja – referendumā lems par piecu Satversmes pantu mainīšanu un formulējot jautājumu, vai piekrīt krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, nav ietverti četri pārējie Satversmes punkti grozījumi, par ko jālemj gaidāmajā referendumā.
    Viņš norādīja – kamēr nav uzsākta zīmju iespiešana CVK faktiski vēl var skatīties, vai ir kāds labāks risinājums.
    Risinājumam jābūt tiesiskam, pauda Cimdars, uzsverot, ka skaidrojošo funkciju pildīs citi informācijas nesēji, piemēram, informatīvie plakāti, animācijas u.c.
    Viņš gan norādīja, ka pagaidām priekšlikumus par labāku risinājumu nav…
    Man šis referendums atgādina “krievu laiku” deficīta/blata periodu, kad pērkot šampanieti un ziedus, man obligāti bija jāņem klāt vēl 2kg sapuvušu siļķu.To es piedzīvoju Āgenskalnā 1989.gadā,kad biju aizbraucis pie radiem uz jubileju.

  4. “Shiem Kangariem vajag paaraadiit kas ir Latvieshu Lacplesis!” – iespēja parakstīties par valsts izglītību tikai latviešu valodā parādīja, ka patiesībā latviešiem tas Lāčplēsis ir vienaldzīgs. Liela daļa pat necentās iedziļināties, par ko jāparakstās un ko tas nozīmē. Un lai arī kā es neatbalstu krievvalodīgo centienus, es apbrīnoju, cik operatīvi krievvalodīgie noreaģēja uz parakstu vākšanas rezultātiem. Viņiem no malas labāk redzamas, cik sašķelta savos centienos ir latviešu tauta.

  5. Igors - IRELAND saka:

    Īsumā situācija ap referendumu ir tāda ka lai mierīgi bez liekas ažiotāžas “izbīdītu cauri” iepriekšminētos četrus grozījumus Satversmē, bija nepieciešama šis valodu karš. Lai eskalētu šo “kariņu” bija nepieciešams aktivizēt Lindurmans ar savu pretlikumīgo parakstu vākšanu.Drošības policija ne ausu neklopēja kamēr Lindurmans plosījās,jo partiju režīmam bija ļoti nepieciešami tieši šie 4 grozījumi. Es drīzāk parakstītos par valodas likuma izpildes stingru kontroli,kas vispār ir utopija tik “tiesiskā” valstī.

  6. Igors - IRELAND saka:

    Tātad.Gribi dzert šampanieti(runāt latviski),apēd 4kg sapuvušu siļķu(4 papildus grozījumi Satversmē).Negaršo puvušas siļķes, mācies krieviski. To mums piedāvā mīļā valdība,dārgie Mazā Ļaunuma Urnotāji.

  7. Nelija - IRELAND saka:

    Bet man liekas ka latvieshi te Iirijaa saak uzspiest savu gribu.
    Bosiem esot jaarunaa ar straadniekiem latviski jo anglhu vini nesaprot.
    Un ko dariit Iiriem?

  8. Var saprast cilvēkus, kuri vēlas runāt savā valodā, bet vēl vairāk ir jāsaprot cilvēkus, kuri vēlas runāt savā valodā savā valstī. Šai jautājumā nevar būt kompromisu, nevar būt pretējās kopienas viedokļa saprašanas. Tātad, aiziet draudzīgi, uz referendumu!

  9. Nellija!!!! tev laikam ir vajadzīgs ārsts…..sen neesi bijusi

  10. Eu LACHPLESHI!Driz bus vel kads referendums par Kinieshu vai kadas Afrekanu valodas referendums.Kamer jus visi esat pamukushi no savejas dzimtenes! :lol:

  11. Šie Lāčplēši vismaz nešaubīgi zina, kura ir viņu dzimtene. Kura ir Tavējā, Leonid Kudrjasovs?

  12. Дискриминация (лат. Discriminatio — различение) — неоправданное различие в правах и обязанностях человека по определённому признаку.Ограничение прав может быть подкреплено законодательством (правовая, де юре), принятой в стране религией или может основываться исключительно на сложившихся моральных нормах (неофициальная, де факто). В качестве признака может выступать любое значимое отличие человека, например, раса, национальность, гражданство, родство, пол, религиозные убеждения, сексуальная ориентация, возраст, инвалидность, род занятий и тд.Резко негативное отношение к дискриминации является одной из фундаментальных особенностей ценностей Просвещения.

  13. Mana dzimtene ir visur kur es tikai velos!

  14. Kā savu dzimteni lai tēloju,
    Tai augstu kalnu nav, ne strāvu platu,
    Kas citas zemes sidrabjostām jož,
    Ne lielisku un krāšņu dabas skatu,
    Tai rožu maz, tik nātres asi kož.

    Un tomēr svešumā aiz krastiem tāliem
    Tā man kā gaiša laimes sala šķiet!
    Es garā redzu viņu mirdzošu,
    Kā apvītu ar staru vaiņagu.

    Sirds man tik pilna žēlām atmiņām,-
    Tur dzimtenē silst siltāk saules stari,
    Un maigāk lietutiņš tur zemē līst,
    Un pavasarī dūcot bišu bari
    Pa baltiem viršu ziediem apkārt klīst!

    Aspazija

  15. Leoniid kapec tu pats atbildi uz savu jautaajumu???



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie