Diasporas politiskajā pārstāvniecībā svarīgākais ir pilsoniskās apziņas veidošana

Šī gada 18.decembrī Latvijas Universitātē (LU) notika Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) konference, kas bija veltīta diasporas politiskās pārstāvniecības jautājumam, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja DMPC direktore Aija Lulle. Konferencē bija plaši pārstāvēti valsts politikas veidotāji un īstenotāji, diasporas pārstāvji, valsts tiesību eksperti un pētnieki.

Uzrunā klātesošajiem LU rektors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka Diasporas un migrācijas centrs attīstās, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp universitāti un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, un norādīja, ka ir daudz tēmu, kurās arī universitāte ir ieinteresēta veikt padziļinātu izpēti. Piemēram, viena no svarīgām izpētes tēmām ir par Latvijas jauniešu studijām un tālākajām dzīves gaitām ārvalstīs. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts īpaši atzīmēja akadēmisku zināšanu nozīmību labākas un ilgtspējīgas diasporas politikas veidošanā.

Viskarstākās diskusijas raisījās par to, vai Latvijas diaspora ārvalstīs būtu jāpārstāv, veidojot atsevišķu vēlēšanu apgabalu, proti, 6. apgabalu tikai diasporas vēlētājiem. Par šo jautājumu viedokļi atšķiras arī pašas diasporas pārstāvju vidū. Valsts politikas veidotāju un valsts tiesību ekspertu viedokļos visspilgtāk izskanēja nepieciešamība veicināt kvalitatīvu diasporas politisko pārstāvniecību ikdienā, jo visai Latvijas nācijai – gan tiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, gan ārzemēs mītošajiem – ir kopīgi mērķi labklājības veicināšanā. Turklāt, pirms būtisku pārmaiņu veikšanas Latvijas likumos, ir jāizvērtē jau esošās sistēmas priekšrocības vai uzlabošanas iespējas, piemēram, pārdalot diasporas vēlētāju balsis pa esošajiem pieciem vēlēšanu apgabaliem.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, kura vadīja konferences diskusiju, atgādināja, ka diasporas pārstāvniecībā vienmēr ir jāpatur prātā, ka diaspora ir ļoti daudzveidīga, izkaisīta visā pasaulē, izceļojusi dažādos laikos un dažādu motīvu vadīta. Turklāt, diaspora ir strauji mainīga, jo notiek paaudžu nomaiņa un mainās socializācijas veidi, Līdz ar to politiķiem ir jābūt proaktīviem veidojot pastāvīgu un kvalitatīvu komunikāciju ar Latvijas diasporu.
Pētījuma noslēguma ziņojums latviešu valodā būs pieejams DMPC mājas lapā www.diaspora.lu.lv 2015. gada janvāra beigās. Tas būs noderīgs gan politikas veidotājiem, gan diasporai, gan arī studentiem, kurus interesē politiskās pārstāvniecības, diasporas un migrācijas jautājumi Latvijā un Eiropas Savienībā. Pētījuma rezultātā taps arī akadēmiski raksti.

FOTO: baltic-ireland.ie