1916.gads un latvieši Dublinā

Lieldienu dumpis, kura simtgadi šogad plaši atzīmē visā Īrijā, secen negāja arī latviešiem, kas tolaik dzīvoja Dublinā. Pētersonu vārds ir cieši saistīts ne tikai ar pīpju ražošanu, bet arī ar iesaistīšanos cīņās par Īrijas neatkarību. Uzņēmēja Kārļa Pētersona brāļa dēls Konrāds, kas bija Sinn Fein biedrs un aktīvists, jauns, tikko Dublinas Universitāti beidzis inženieris, savu revolucionāro rūdījumu smēlās no Konstances Markevičas (Constance Markievicz) un Džeimsa Konolī (James Connolly).

Revolucionārajā darbībā Īrijā Konrāds iesaistījās teju uzreiz, kolīdz 1906.gada sākumā ieradās Dublinā. To lielā mērā sekmēja Kārļa Pētersona sieva, Cumann na mBan biedre Annija Pētersone. Ģimenes mājvieta, kas atradās Rathgar/Rathmines (tolaik Dublinas priekšpilsētā), tika uzskatīta par vienu no labākajām un drošākajām konspirācijas vietām, kur ne reizi vien tika nobēdzināti dokumenti un rīkotas slepenas tikšanās. Par šo laiku un Pētersonu iesaistīšanos neatkarības kustībā stāsta aculiecinieki, kuru liecības glabājas Īrijas Militārās vēstures arhīvā.

Revolūcijas apspiešana un kaujas Dublinā milzīgus postījumus nesa arī uzņēmēja Kārļa Pētersona biznesam. Sinn Fein dumpja rokasgrāmatā un 1916.gada presē Kapp&Peterson aprakstīts kā viens no visvairāk cietušajiem uzņēmumiem. Piemēram, nams, kas atradās tieši blakus Centrālajai pasta ēkai (GPO), kur Patriks Pīrs (Patrick Pearse) nolasīja Īrijas neatkarības deklarāciju, tika pilnīgi nopostīts un līdz ar to sagrauts tika arī šajā namā izvietotais Kapp&Peterson veikals. Izpostīts bija arī otrs veikals pie O’Connell tilta, bet ražotne St.Stephens Green ne bez Kārļa Pētersona ziņas tika izmantota kā stratēģiska kaujas vieta. Cauri ražotnes cehiem revolucionāri devās, lai nokļūtu uz nama jumta, kur izvietojās dumpinieku snaiperi. Kauju karstumā toreiz cieta gan telpas un ražotnes iekārtas, gan dokumenti. Kā liecinājums tam ir līdz pat šodienai saglabājies sens Kapp&Peterson uzņēmumā strādājošo darbinieku saraksts (skat. fotogrāfiju).
Lai arī Lieldienu dumpi 1916.gadā briti apspieda, īru tautas gars bija pamodināts un alkas pēc pašnoteikšanās un neatkarības vairs apslāpēt nebija iespējams. Un mēs noteikti varam būt lepni, ka tieši šajā laikā arī latviešu vārdi izskan līdzās īru patriotiem un cīnītājiem par tautas brīvību.

FOTO: Sandra Bondarevska