Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu. Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Turpinot rakstu sēriju par Diasporas likumu, šoreiz pievērsīsimies likuma otrajai nodaļai, kuras nosaukums ir “Diasporas politika un tās īstenošana”. Šī nodaļa ir vērsta uz to, lai nodrošinātu diasporas politikas uzdevumu izpildi un šādu uzdevumu ir daudz. To kopējais skaits ir trīspadsmit un tie ir uzskaitīti Likuma 4.pantā. Tātad 4. Pants paredz šādu uzdevumu nodrošināšanu:

Portāls Baltic-Ireland.ie saistībā ar 2018.gadā Latvijas Saeimā pieņemto Diasporas likumu, kas stājās spēkā sākot ar šā gada 1. janvāri, ir paredzējis sagatavot rakstu sēriju. Tās nolūks nav kādu juridiski izglītot. Taču raksti palīdzēs noskaidrot to, kāpēc šāds likums vispār ir vajadzīgs, ko tas dod katram no mums personīgi un galu galā saprast, kas tad mēs, ārpus Latvijā dzīvojošie esam.

Lai arī cik tas dīvaini neskanētu, ja esat palicis bez darba, tad viens no veidiem, kā to meklēt Īrijā, ir pārskatīt Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras interneta mājas lapas EURES sadaļu. Šobrīd šķirkļa sadaļā “Īrija” ir atrodams darbs astoņās dažādās profesijās un kopā te tiek piedāvātas apmēram piecdesmit vakances.

Jaunajā nacionāla mēroga bērnu aprūpes shēmā (National Childcare Scheme), kas paredz atbalstu bērniem vecumā no 24 nedēļām līdz 15 gadiem, ir pieteikuši dalību vairāk kā 2100 bērnudārzi un pagarinātās dienas grupu pakalpojumu sniedzēji (afterschool services), kas reģistrēti bērnu un ģimenes aģentūrā TUSLA. Bērnu un jauniešu lietu ministre Katherine Zappone sakarā ar jaunās atbalsta shēmas ieviešanu jau ir iesniegusi ziņojumu valdībai, stāsta Īrijas mediji.

Mājokļu krīze Īrijā ir piespiedusi valdību piešķirt saspringtas situācijas zonas statusu virknei jaunu teritoriju. Šobrīd minētajam statusam ir pakļautas jau divas trešdaļas no visas Īrijas platības. Nelabvēlīgā situācija ir skārusi jau vienpadsmit grāfistes, kas sastāda 65% no kopējās valsts teritorijas, ziņo laikraksts Irish Independent.

Īrijas Nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministre Regina Doherty jūnija beigās ir nākusi klajā ar paziņojumu par jaunas sociālās apdrošināšanas shēmas ieviešanu. Tā ir jauna Jobseeker’s Benefit kategorija, kas bezdarbnieka pabalstu paredz cilvēkiem, kas strādājuši kā pašnodarbinātie. Shēma paredzēta tiem, kas veikuši PRSI iemaksas, bet kāda iemesla dēļ zaudējuši savu biznesu un palikuši bez ienākumiem.

Tiem, kam tuvojas pensijas vecums, būtu svarīgi zināt, ka, dzīvojot un strādājot Īrijā, ir daži noteikumi, ko valsts paredz jūsu sociālajai aizsardzībai. Stabilitāte, protams, ir nepieciešama ikvienam, bet visbiežāk gados vecākiem cilvēkiem, kam varētu būt grūtības pārkvalificēties un atgriezties darbā gadījumā, ja darbu nākas zaudēt vecumā pēc sešdesmit gadiem. Atbalstu, ko paredz Service Support Stream (SSS) skaidro Īrijas sociālie dienesti.

Īrijas Sociālās aizsardzības departaments uzsāk informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir aicināt ģimenes ar zemiem ienākumiem pieteikties Working Family Payment (WFP) pabalstam, kas tagad aizvieto Family Income Supplement (FIS), vakar paziņoja ministre Regina Doherty. Kampaņa, kas izmaksās 120 tūkst. €, ilgs līdz jūlija beigām. Informācija būs izvietota medijos un vidē, t.sk. sabiedriskajā transportā.

Organizācija Threshold darbojas ar mērķi novērst bezpajumtniecību un aizstāvēt cilvēku tiesības uz mājokli un tās mājas lapā www.threshold.ie publicētas jaunākās izmaiņas mājokļu likumos, kas stājušās spēkā pavisam nesen. Izmaiņas attiecas galvenokārt uz īrnieku tiesībām un iespējām.