Strauji tuvojas 18.novembris, kad Tēvzemē un visā pasaulē cilvēki atzīmēs Latvijas valsts simto gadadienu. Savu artavu, atzīmējot šo lielo notikumu, nolēmis dot arī portāls www.baltic-ireland.ie. Mēs iedibinām ikgadējo balvu – Gada cilvēks Īrijā. Balvu katru gadu saņems viens cilvēks, kuram ir tiešām nozīmīgi sasniegumi kādā jomā, vismaz valsts mērogā.

Kurzemniece, bijusī liepājniece Venēra Vilovska Īrijā dzīvo jau kopš 2001.gada. Viņas atbraukšanas iemesls bija nedaudz citādāks nekā nācies dzirdēt no vairākuma aizbraucēju. Uzņēmīgā latviete Latviju neatstāja bezdarba, kredītu vai studiju dēļ. Venēra 2000.gadā zaudēja vīru un pēc gada izlēma, ka vēlas kaut ko savā dzīvē mainīt. Tolaik viņa strādāja Zemessardzē un aktīvi darbojās vācu biedrībā.

Mayo Latviešu atbalsta grupas skoliņa aizvadījusi 2 spraigus pirmos 2018/2019. mācību gada mēnešus. Šis mācību gads sākās ar mums ļoti nozīmīgu notikumu- skoliņas vārda došanas svētkiem. Mayo latviešu skoliņa “Graudiņš” - tā mēs sevi dēvēsim turpmāk. Graudiņš vārpā kā simbols mūsu kopībai skoliņā. Graudiņš kā simbols mūsu pašu izaugsmei, jaunām idejām un projektiem. Šogad mums pievienojušās vairākas jaunas ģimenes.

Dzīvojot ārvalstīs, cilvēki savu ikdienu pavada dažādi. Cits dzīvo pēc scenārija "mājas-darbs-mājas", bet kāds aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Mūsu šodienas stāsta varone ir tieši tāds aktīvs cilvēks - Iveta Vaivare pēdējos desmit gados Īrijā ir apmeklējusi vairāk nekā 100 pasākumus un šoruden šos notikumus apkopojusi grāmatā - foto albumā "Skaistākie dzīves mirkļi".

Sestdien Dublinā, Balimūnas bibliotēkā pulcējās dzejas draugi, lai klausītos un baudītu populāru latviešu meistaru dzeju, kā arī lai iepazītos ar tepat Īrijā dzīvojošu jaunu autoru darbiem. Kluba Onikss un Leinsteres latviešu kultūrizglītības asociāciju (LLKIA) “Dzintars dzintarā” rīkotā Dzejas pēcpusdiena aizritēja gaišu un rudenīgu pārdomu noskaņā.

Vasaras mēnešos Latvijas vēstniecībā Īrijā ir darba pilnas rokas, to apliecina arī šā gada trešā ceturkšņa statistika. 3. ceturksnī vēstniecībā saņemti 469 pieteikumi pasu un personas apliecību noformēšanai, kā arī Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem kopumā sniegti 777 maksas konsulārie pakalpojumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Konsulārās nodaļas vadītāja Nora Redliha.

Īrijā dzīvojiešie latvieši tiek lūgti palīdzēt tuviniekiem atrast Reini Kļaviņu (attēlā), kurš kādreiz dzīvoja Swords, Co.Dublin, bet pēdējā zināmā viņa dzīvesvieta ir Tallaght, Dublin 24. Trīsdesmit astoņus gadus veco vīrieti meklē viņa māsa Linda Kļaviņa, kura dzīvo Latvijā.

Viņš bija latvietis, kas cēla gan savas dzimtenes, gan mītnes zemes tautsaimniecību; latvietis, kas nodzīvoja garu un trauksmainu mūžu; latvietis Īrijā, kuram ir vērts līdzināties. Un šis latvietis bija Konrāds Pētersons – viens no pirmajiem latviešu inženieriem ar ārvalsts diplomu, revolucionārs un izcila personība. K. Pētersons ir dzimis 1888.gadā un 15.oktobrī, tieši šogad, viņam apritētu 130.

Ar Puncuļu ģimeni satiekamies Īrijas laukos, netālu no Carrick-on-Suir pilsētiņas, kuru ielenkuši majestātiski kalni. Mārtiņš un Zane jau pusotru gadu dzīvo šeit, savām rokām atjauno vecu namu, kurš vairākus gadus pirms tam nevienam nebija vajadzīgs, iekopj dārzu, stāda ābeles un audzina Linusu un Māru. Mūsu saruna ir par viņiem – latviešiem, par latvietību un Latviju, par viņu dzīvi šeit. Negribas teikt - “svešumā”, jo Īrija viņos un viņi Īrijā ir atstājuši pamatīgas un stipras pēdas.

Īrijas un Lielbritānijas latviešiem sapnis par fanu kluba izveidošanu radās jau pirms vairākiem gadiem, bet šoruden Tenerifē, kur notika Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm, tas ieguva jau konkrētas aprises un šā mēneša sākumā, 2.oktobrī, oficiāli tika nodibināts sporta draugu klubs (SDK) "Thunder", portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Imants Mālmanis, kurš ir viens no šīs idejas īstenotājiem. SDK "Thunder" dibinātāji ir 13 Īrijā un Lielbritānijā dzīvojoši latvieši, kā arī viens īrs.