Ārlietu ministrijas diasporas projektu izvērtēšanas komisija š.g. 29.janvāra sēdē izvērtēja 102 diasporas projektus 2019.gadam, portālu baltic-ireland.ie informēja Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Edīte Medne. Kopumā tika atbalstīti 49 projekti, tostarp trīs no tiem tiks realizēti Īrijā.

Ārlietu ministrija (ĀM) 2018.gadā savu darbinieku dzīvokļu īres un komunālo izdevumu kompensēšanai iztērējusi 4,2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja ĀM. Ministrijā norādīja, ka izmaksu ziņā dārgākās valstis ir Lielbritānija un ASV. Piemēram, Londonā un Ņujorkā vidēji viena darbinieka dzīvesvietas izmaksas veido ap 32000 eiro gadā. Šīm valstīm seko Īrija, Japāna un Šveice, kur vidējās izmaksas uz vienu darbinieku ir tuvu 30000 eiro gadā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 16. janvārī, uzklausīja par diasporas politikas nodrošināšanu atbildīgās Ārlietu ministrijas informāciju, informē komisija. Ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja komisiju par ministrijas darbību un veiktajiem pasākumiem diasporas organizāciju atbalstam, tam piešķirto finansējumu Ārlietu ministrijas un citu ministriju budžetos.

2019. gada 11. janvārī pienākumus sācis pildīt Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Ārlietu ministrija Komunikācijas grupa. Aivars Groza amatā nomainīja līdzšinējo vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanīti, kurš tagad strādā Bukarestē.

Vakar, 15. janvārī, noslēdzās šā gada pirmā projektu pieteikumu iesniegšana konkursam, kuru diasporas organizācijām izsludināja Ārlietu ministrija (ĀM). Līdz vakardienai Latvijas vēstniecībā Dublinā bija saņemti pieci projektu iesniegumi, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Padomniece Edīte Medne.

Straujais diasporas bērnu un jauniešu asimilācijas process Latvijai ir liels izaicinājums, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā. Ziņojuma sadaļā par sadarbību ar tautiešiem ārvalstīs un konsulāro darbu skaidrots, ka Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, lai pilsoņi ne tikai nezaudētu saikni ar Latviju, bet arī saglabātu dzimto valodu nākamajai paaudzei.

Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsludinājusi pieteikšanos uz 2019.gada diasporas atbalsta programmas finansējumu: pieteikšanās termiņš - 15.janvāris - projektiem, kuru īstenošana paredzēta laika posmā no 2019.gada 14.februāra līdz 2019.gada 30.jūnijam. Latvijas vēstniecība Īrijā aicina Jūs aktīvi izmantot šo iespēju un 1.pusgada projektus iesniegt Vēstniecībā līdz 2019.gada 14.janvārim.

Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) rīkotais svinīgais pasākums par godu Latvijas valsts simtgadei ar nosaukumu “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” 17.novembrī notika Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”. Kā zināms rezidences īpašnieki drošības apsvērumu dēļ te ļauj rīkot pasākumus maksimāli 100 dalībniekiem, tāpēc piedalīties varēja tikai tie, kas bija pieteikušies iepriekš un saņēmuši ielūgumus. Tiesa, lai svētku sajūta būtu visiem, projām neviens netika raidīts.

Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) svinīgais sarīkojums par godu Latvijas valsts simtgadei “Sirdī Latvija: vakar, šodien un rīt” notiks Dublinas mēra rezidencē “Mansion House”, Dawson Street, Dublin 2, 17.novembrī, plkst. 13:00-16:00. Sarīkojuma viesus uzrunās Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis un pirmo reizi tiks demonstrētas vēsturiskas atmiņas un fotogrāfijas, kas stāsta par trimdas latviešu kopienas dzīvi Īrijā.

Latvijas vēstniecība Īrijā 10.novembrī ar Īrijas latviešu organizāciju pārstāvjiem rīkos gadskārtējo tikšanos, tās laikā apspriežot iespējas latviešu valodu apgūt arī Īrijas vispārizglītojošās skolās, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM). Īrijā šobrīd mīt aptuveni 30 000 Latvijas valstspiederīgo, savukārt neoficiāla informācija liecina, ka skaits varētu būt lielāks, norādīja ministrijā. Lielākie latviešu kopienas centri ir Dublinā, Limerikā, Tulovā, Korkā un Klērmorisā.